politiska partija Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
"Par cilvēcīgu Latviju" (līdz 2021. gada 1. februārim[3] un no 27. marta[4] līdz 4. jūnijam[5] — KPV LV jeb "Kam pieder valsts?") ir 2016. gada 3. maijā izveidota[6] centriski labēja politiskā partija. Par savu ideoloģiju partija uzskata fiskālo konservatīvismu un nodokļu maksātāju tiesības,[7] kā arī sociāldemokrātiju.[8] Partija iestājas par pašvaldību skolu pārņemšanu valsts īpašumā, augstskolu apvienošanu, ministru skaita samazināšanu un koalīcijas padomes likvidēšanu. Tai ir trīs reģionālās grupas Apvienotajā Karalistē — Grimsbi, Liverpūlē un Mančestrā.
| Par cilvēcīgu Latviju | |
|---|---|
 | |
| Priekšsēdētājs | Māris Možvillo[1] |
| Dibinātājs | Artuss Kaimiņš |
| Sauklis | Valstij jāsāk ar sevi |
| Dibināta | 2016. gada 3. maijs |
| Galvenā mītne |
Brāļu Kaudzīšu iela 11 - 1, Rīga,  Latvija |
| Biedri (2023) | 652▼[2] |
| Ideoloģija |
|
| Politiskā pozīcija | centriski labēja |
| Daļa no | "Tauta. Zeme. Valstiskums." |
| Oficiālās krāsas | sarkana zila |
| 14. Saeima |
0 / 100 |
| Eiroparlaments |
0 / 9 |
| Valdība |
0 / 14 |
| Rīgas dome |
0 / 60 |
| Vadītās pašvaldības |
0 / 43 |
| Mājaslapa | |
|
cilvecigi | |
|
| |
13. Saeimā partija sākotnēji bija pārstāvēta ar 16 deputātiem, bet vēlāk — 10, 2020. gada rudenī palielinoties uz 11. KPV LV izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās bija advokāts Aldis Gobzems, vēlāk, 13. Saeimas termiņa pirmajā pusē gan A. Gobzems, gan partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš tika izslēgti no frakcijas KPV LV.[9] Pēc šīm veiksmīgajām Saeimas vēlēšanām, pārsvarā iekšējo nesaskaņu dēļ, partijas reitings ļoti strauji saruka, pakāpeniski izjuka frakcija un pati partija, tādēļ 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās KPV LV ieguva tikai 0,92% balsu, bet 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās — 1,12% balsu.
2022. gada 27. aprīlī "Par cilvēcīgu Latviju" kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju paziņoja par apvienības "Apvienība Latvijai" izveidi, taču drīz LSDSP to pameta. "Apvienība Latvijai" piedalījās 14. Saeimas vēlēšanās, taču saņēma tikai 0,33% vēlētāju atbalstu.
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās partija "Par cilvēcīgu Latviju" piedalās apvienības "Tauta. Zeme. Valstiskums." sastāvā, kuras vēlēšanu saraksta pirmais numurs bija 14. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.[10]
| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2018. | 13. Saeimas vēlēšanas | 14,25 | 16 / 100 |
|
| 2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 0,33 | 0 / 100 |
Kā "Apvienība Latvijai" |
| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2019. | 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 0,92 | 0 / 8 |
|
| 2024. | 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 0 / 9 |
Kā apvienība Tauta. Zeme. Valstiskums. |
2017. gadā partija iesniedza sarakstus 15 pašvaldību vēlēšanām.[11] Partija piedalījās arī astoņās citās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Ogres novadā, Valmierā, Burtnieku novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Ventspilī, Rīgā un Ķekavas novadā, bet neieguva nepieciešamo vēlētāju skaitu, lai šī partija tiktu pārstāvēta šo novadu pašvaldībās. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās KPV LV ieguva tikai vienu mandātu Dobeles novadā.[12]
| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2017. | 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas | 3 824 (1,53%) | 0 / 60 |
|
| 2020. | 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | 1 912 (1,12%) | 0 / 60 |
| Gads | Vēlēšanas | Novads/Pilsēta | Vēlēšanu rezultāts |
Ievēlētie deputāti | |
|---|---|---|---|---|---|
| 2017. | 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | Alojas novads | 236 (11,45%) | Māris Možvillo Ivars Ulmis |
2 / 15 |
| Jelgavas novads | 598 (9,25%) | Ralfs Nemiro Aivars Geidāns |
2 / 17 | ||
| Jēkabpils | 562 (7,03%) | Kaspars Ģirģens | 1 / 13 | ||
| Saldus novads | 600 (6,88%) | Ramona Petraviča | 1 / 17 | ||
| Limbažu novads | 417 (6,40%) | Jānis Bārbalis | 1 / 15 | ||
| Jelgava | 922 (5,40%) | Lauris Zīverts | 1 / 15 | ||
| Kuldīgas novads | 415 (5,06%) | Ēriks Pucens | 1 / 17 | ||
| 2021. | 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | Dobeles novads | 367 (5,20%) | Māris Feldmanis | 1 / 19 |
| Bauskas novads | 432 (4,86%) | — | 0 / 19 | ||
| Kuldīgas novads | 354 (4,82%) | — | 0 / 15 | ||
| Talsu novads | 429 (4,73%) | — | 0 / 15 | ||
| Saldus novads | 318 (4,47%) | — | 0 / 15 | ||
| Krāslavas novads | 188 (3,21%) | — | 0 / 15 | ||
| Jelgavas novads | 209 (3,05%) | — | 0 / 19 | ||
| Jēkabpils novads | 269 (2,38%) | — | 0 / 19 | ||
| Tukuma novads | 231 (1,94%) | — | 0 / 15 | ||
| Jelgava | 220 (1,89%) | — | 0 / 15 | ||
| Limbažu novads | 154 (1,84%) | — | 0 / 15 | ||
| Preiļu novads | 111 (1,68%) | — | 0 / 15 | ||
| Balvu novads | 97 (1,44%) | — | 0 / 15 | ||
| Ogres novads | 232 (1,34%) | — | 0 / 23 | ||
| Salaspils novads | 49 (1,04%) | — | 0 / 15 | ||
| Aizkraukles novads | 69 (0,89%) | — | 0 / 19 | ||
| Siguldas novads | 71 (0,78%) | — | 0 / 19 | ||
| Dienvidkurzemes novads | 63 (0,65%) | — | 0 / 19 | ||
| Ropažu novads | 36 (0,48%) | — | 0 / 19 | ||
Jau neilgi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurā partija ieguva 16 vietas Saeimā, frakcija nespēja vienoties par kopīgu dalību valdībā. No 16 frakcijas deputātiem tikai 11 nobalsoja par Krišjāņa Kariņa valdību, kurā partija bija pārstāvēta ar trim ministriem, bet 5 frakcijas deputāti balsoja pret. 2019. gada 6. februārī no partijas KPV LV frakcijas tika izslēgts ministru prezidenta kandidāts Aldis Gobzems.[13] 29. maijā no tās izstājās arī Linda Liepiņa.[14] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[15] bet 13. jūnijā Didzis Šmits, atstājot frakcijā 12 deputātus.[16] 2020. gada 8. janvārī no frakcijas tika izslēgti deputāti Aldis Blumbergs un Artuss Kaimiņš, atstājot 10 deputātus frakcijā.[17]
2020. gada 8. februāra biedru sapulcē tika ievēlēta jauna plašāka valde, ar 9 valdes locekļiem. Valdes locekļi par priekšsēdētāju ievēlēja Ati Zakatistovu.
Vēlāk pie frakcijām nepiederošajai deputātei Lindai Liepiņai noliekot deputāta mandātu, frakcijā KPV LV no 2020. gada 22. oktobra no Vidzemes saraksta pievienojās deputāts Māris Možvillo, kopā frakciju veidojot 11 deputātiem.[18]
2020. gada decembrī notika divas neatkarīgas, pat pretrunīgas, partijas sapulces.[19] Abās sapulcēs pieņēma lēmumu par tābrīža valdes priekšsēdētāja Ata Zakatistova izslēgšanu no valdes un partijas. A. Zakatistovs izstājās arī no Saeimas frakcijas, samazinot tās lielumu uz atkal 10 deputātiem.[20] Otrajā no sapulcēm izslēdza arī bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro[21] un tika pieņemts lēmums par partijas nosaukuma maiņu uz "Par cilvēcīgu Latviju", bet Uzņēmumu reģistrs 2021. gada janvāra sākumā atlika vairāku lēmumu ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, tai skaitā par partijas nosaukuma maiņu, nosakot 6. aprīli kā termiņu konstatēto nepilnību novēršanai.[22] 2021. gada 7. martā atkārtotā biedru sapulcē tika ievēlēta jauna partijas valde un par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Saeimas deputāti Ievu Krapāni, taču 27. martā pirmajā sapulcē ievēlētā valde paziņoja, ka Uzņēmumu reģistrs to ir atzinis par likumīgo valdi un tā ir atjaunojusi darbību, atgriežoties pie nosaukuma KPV LV. I. Krapāne to nosauca par reģistra veiktu "tehnisku izmaiņu" un aicināja biedrus "neļauties provokācijām".[4]
2021. gada 21. aprīlī no partijas KPV LV izstājās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, tai pašā dienā uzrakstot iesniegumu par iestāšanos Nacionālajā apvienībā, samazinot KPV LV pārstāvniecību valdībā uz diviem ministriem.[23] 26. aprīlī no Saeimas frakcijas izstājās Iveta Benhena-Bēkena. 12. maijā KPV LV frakcijas deputāti lēma par J. Vitenberga atsaukšanu no ekonomikas ministra amata. Ar četrām balsīm, tai skaitā izšķirošo frakcijas vadītāja M. Možvillo balsi, par, frakcija nolēma pieprasīt ministra atlaišanu. Pārējie četri Saeimas frakcijas deputāti (Aivars Geidāns, Edgars Kronbergs, Janīna Kursīte, Ivars Puga) nolēma pamest frakciju, tajā atstājot vairs tikai 5 deputātus.[24] Tā paša gada 2. jūnijā KPV LV izslēdza no Krišjāņa Kariņa ministru kabinetu veidojošās koalīcijas, pārējām partijām vienojoties, ka pārdalīs KPV LV ministru amatus savā starpā.[25] Pēc izslēgšanas no valdības, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča atgriezās Saeimas frakcijā.
2021. gada 12. augustā bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un viņa brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens nolēma veidot jaunu partiju un abi izstājās no partijas "Par cilvēcīgu Latviju", atkārtoti atstājot Saeimas frakciju ar pieciem deputātiem[26] (viņu domubiedrs Ēriks Pucens pameta partiju, taču palika tās Saeimas frakcijā).
2021. gada 7. septembrī "KPV LV" Saeimas frakcija mainīja nosaukumu uz "Neatkarīgie", pozicionējoties kā vairāku bijušo "KPV LV" deputātu, kuri šobrīd pārstāv dažādas partijas ("Par cilvēcīgu Latviju" un "Likums un kārtība"), apvienība. Nākamajā dienā frakcijai pievienojās Aldis Gobzems un Karina Sprūde.[27] Savukārt Ēriks Pucens tajā pašā dienā pameta frakciju.[28]
2022. gada 6. janvārī no partijas izstājās Ramona Petraviča, atstājot tikai Māri Možvillo kā vienīgo Saeimas deputātu, kurš ir gan "Par cilvēcīgu Latviju" partijas biedrs, gan "Neatkarīgo" frakcijas biedrs.[29] Tādējādi partijas biedru rindās vairs nav palicis neviens no 16 deputātiem, kas no tās saraksta tika sākotnēji ievēlēti 13. Saeimā.
Par pretlikumīgi iztērētiem līdzekļiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2022. gada janvārī uz gadu apturēja valsts finansējumu partijai.[30]
Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, 2022. gada 27. aprīlī PCL kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju paziņoja par apvienības "Apvienība Latvijai" izveidi. Tika ziņots, ka partijā esot vairāk kā 650 biedru.[31] Tomēr jau jūnijā projekts izjuka, jo LSDSP paziņoja par jaunas apvienības izveidi ar Latvijas Zemnieku savienību uz Zaļo un zemnieku savienības bāzes.[32] LSDSP vietu apvienībā ieņēma partija "Tēvzemes mantojums", taču tas apvienībai neļāva iekļūt Saeimā.[33]
|
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.svg)
