From Wikipedia, the free encyclopedia
Kārlis Luks bija latviešu revolucionārs, padomju valsts darbinieks.
| ||||||||||
Piedzima 1888. gadā Kursīšu pagasta zemnieku ģimenē. Pabeidza divu klašu skolu. Kopš 1904. gada darbojās LSDSP Liepājas un Saldus organizācijās. Liepājā strādājis par matrozi uz divmastu burinieka. Vairākkārt arestēts. 1911. gadā notiesāts uz 8 gadiem cietuma ieslodzījuma, sodu izcieta Liepājas un Jelgavas cietumos, pēc tam Šliselburgas cietoksnī, no kurienes pēc ieslodzīto dumpja pārvests uz Orlas cietumu. No 1916. gada izsūtījumā Sibīrijā. Strādāja par kantoristu cementa rūpnīcā, uzskaitvedi patērētāju biedrībā.
1917. gada revolūcijas laikā bija Ņižņeudinskas apriņķa komisārs. Pilsoņu kara laikā bija Čitas revolucionārās komitejas loceklis, no 1919. gada piedalījās partizānu karā, bija partizānu vienības štāba priekšnieks, Austrumaizbaikāla un Amūras partizānu frontu pavēlnieks, Čitas apriņķa karaspēka pavēlnieks. 1921.—1922. gadā atradās Tālo Austrumu Republikas tautību lietu ministra amatā. VK(b)P biedrs kopš 1925. gada.
KSFPR Izglītības Tautas komisariāta Zinātnes iestāžu galvenās pārvaldes pilnvarotais un novadpētniecības muzeja direktors Habarovskā no 1926. līdz 1928. gadam. VCIK Ziemeļu komitejas loceklis no 1926. gada. 1929.—1930. gadā bija Ļeņingradas Ziemeļu tautu institūta rektors. Izveidoja zinātniskās pētniecības asociāciju, kura izstrādāja rakstību 16 Ziemeļu tautu valodām un izdeva pirmās grāmatas šajās valodās. Pēc darba institūtā atgriezās Habarovskā, nodarbojās ar nacionālo rajonēšanu Tālajos Austrumos. Veicis trīs zinātniskas ekspedīcijas: 1927., 1928., 1930.—1932. gadā uz Pieamūru, Čukotku, Kolimu, Ziemeļu Ledus okeāna piekrasti.
1932. gada 29. augustā, pēdējās ekspedīcijas laikā, gājis bojā nelaimes gadījumā.[1][2]
Luka vārdā nosauktas ielas Krievijas Tālo Austrumu pilsētās un ciemos[3], tostarp Magadanā (улица Лукса, kopš 1970. gada)[4].
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
