Latvijas politiķis From Wikipedia, the free encyclopedia
Jānis Dūklavs (dzimis 1952. gada 24. novembrī[1]) ir latviešu lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis. Bijis Saeimas deputāts, kā arī zemkopības ministrs vairākās valdībās. Pārstāvējis Zaļo un Zemnieku savienību, Latvijas Zemnieku savienības biedrs.[2]
| Jānis Dūklavs | |
|---|---|
.jpg) Jānis Dūklavs 2018. gadā | |
| 13. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 5. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 11. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 23. janvāris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | |
| 10. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2010. gada 4. novembris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Latvijas Republikas zemkopības ministrs | |
|
Amatā 2014. gada 22. janvāris — 2019. gada 23. janvāris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| Priekštecis | Laimdota Straujuma |
| Pēctecis | Kaspars Gerhards |
|
Amatā 2009. gada 12. marts — 2011. gada 25. oktobris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Mārtiņš Roze |
| Pēctecis | Laimdota Straujuma |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1952. gada 24. novembrī Ķeguma pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija | |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ināra Dūklava |
| Profesija | inženieris-mežkopis |
| Augstskola | Latvijas Lauksaimniecības akadēmija |
Dzimis 1952. gada 24. novembrī Ķeguma pagastā.[1] No 1960. līdz 1971. gadam mācījās Jaunjelgavas vidusskolā. No 1971. līdz 1976. gadam studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē, iegūstot inženiera-mežkopja grādu.[1] Iestājās Padomju Savienības komunistiskajā partijā. No 1975. līdz 1991. gadam J. Dūklavs bija kolhoza "Piebalga" valdes priekšsēdētājs, filmējās dokumentālajā filmā "Četri meklē miljonu (1979).
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā kļuva par SIA "Daims" valdes priekšsēdētāju, amatu pameta 1998. gadā.[1] Togad kļuva par SIA "Tondo" valdes locekli (viņam pieder 87,83% uzņēmuma akciju[3]) un SIA "Piebalgas alus" valdes priekšsēdētāju. 2000. gadā iecelts par Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētāju.[1] 2002. gadā iekļuva SIA "Seldijs" valdē un viņam pieder vairāk nekā 99% uzņēmuma akciju.[3] Togad arī iecelts Latvijas Darba devēju konfederācijas valdē un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā par Mazo un vidējo uzņēmumu sekcijas vadītāju.[1] "Seldijs" valdē ir joprojām, no vietas LDDK aizgāja 2005. gadā un no LTRK aizgāja 2007. gadā.[1] No 2003. līdz 2005. gadam bija AS "Kimmels Riga" valdes priekšsēdētājs.[1]
Pēc kļūšanas par zemkopības ministru pameta vietu "Piebalgas alus" valdē, vietā nāca viņa sieva Ināra.[4]
Neilgi pēc 2009. gada 3. februārī paziņojuma par zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju[5] Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis piedāvāja bezpartijiskam kandidātam J. Dūklavam ieņemt šo krēslu.[3][6][7] Sākotnēji (18. februārī) J. Dūklavs atteicies kandidēt.[8] 20. februārī krita Ivara Godmaņa valdība[9] un līdz ar to jauna ministra izvēle tika atlikta līdz jauna Ministru kabineta virzīšanai. 2. martā, vairākkārt apspriežoties ar lauksaimniekiem, J. Dūklavs tomēr piekrita kandidēt uz ministra amatu jaunveidojamajā kabinetā.[10] 12. martā kļuva par zemkopības ministru Valda Dombrovska valdībā.[1]
2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā un 2014. gadā ievēlēts arī 12. Saeimā, joprojām nebūdams Zaļo un Zemnieku savienībā ietilpstošo partiju biedrs.
2014. gada janvārī kļuva par zemkopības ministru Laimdotas Straujumas valdībā. Amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas otrajā valdībā[11] un Māra Kučinska valdībā 2016. gadā.
2016. gada augustā, neiesaistot Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, pēc Krievijas Federācijas vēstnieka aicinājuma organizēja slepenu tikšanos ar tās vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču zivju pārstrādes rūpnīcā "Kaija", kurā piedalījās arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis.[12][13] 2017. gadā, žurnāls "IR" nāca klajā ar Rīdzenes sarunu ierakstiem, kuru ietvaros J. Dūklavs bija atklājis informāciju par nelegālām īpašumu shēmām, kas ļautu viņam iegūt 15 miljonus eiro.[14] Tāpat 2017. gadā J. Dūklavs ticis vainots kļūdās plūdu kompensāciju nepamatotā izmaksāšanā saimniecībām, kuras plūdu radītie postījumi nebija skāruši.[15] Pēc šiem skandāliem, kā arī J. Dūklava iesaistes 2017. gada suņu barības "Dogo" izmeklēšanā Latvijas Reģionu apvienība un "Sabiedrība par atklātību Delna" pieprasīja J. Dūklava demisiju,[16] taču ministrs vainu noliedza un amatu nepameta.
2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā.
2017. gadā Dūklavam piešķīra LLU Goda doktora grādu,[17][18] kas daļā sabiedrības izraisīja neizpratni.[19]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
