From Wikipedia, the free encyclopedia
Juzefs Klemenss Pilsudskis (poļu: Józef Klemens Piłsudski; dzimis 1867. gada 5. decembrī, miris 1935. gada 12. maijā) bija pirmais neatkarīgās Polijas valsts vadītājs (1918—1922, kā Naczelnik Państwa, tulkojumā "valsts priekšnieks"), "pirmais maršals" (no 1920) un vēlāk (1926—1935) Otrās Polijas republikas autoritārais vadītājs. No Pirmā pasaules kara vidus viņš Polijas politikā bija nozīmīgākā persona, kā arī svarīga figūra uz Eiropas politikas skatuves.[1] Tiek uzskatīts, ka tieši Pilsudskis 1918. gadā ietekmēja Polijas neatkarības atgūšanu, tas ir, 123 gadus pēc Polijas dalīšanas.[2][3][4][5] Pilsudskis vēl bija arī poļu revolucionārs, karavadonis un Polijas armijas dibinātājs.
| Juzefs Klemenss Pilsudskis Józef Klemens Piłsudski | |
|---|---|
 | |
|
Polijas valsts vadītājs (Naczelnik Państwa) | |
|
Amatā 1918. gada 18. novembris — 1922. gada 9. decembris | |
| Pēctecis | Prezidents Gabriels Narutovičs |
| 19. Polijas premjerministrs | |
|
Amatā 1926. gada 2. oktobris — 1928. gada 27. jūnijs | |
| Prezidents | Ignacijs Moscickis |
| Priekštecis | Kazimežs Bartels |
| Pēctecis | Kazimežs Bartels |
| 24. Polijas premjerministrs | |
|
Amatā 1930. gada 15. augusts — 1930. gada 4. decembris | |
| Prezidents | Ignacijs Moscickis |
| Priekštecis | Valerijs Slaveks |
| Pēctecis | Valerijs Slaveks |
| 1. Bruņoto spēku ģenerālinspektors | |
|
Amatā 1926. gada 27. augusts — 1935. gada 12. maijs | |
| Pēctecis | Edvards Ridzs-Smiglijs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1867. gada 5. decembrī Zalava (Zalavas, poliskais variants Zułów), .svg){kind=small} Krievijas Impērija(tagad  Lietuva) |
| Miršanas dati |
1935. gada 12. maijā (67 gadu vecumā) Varšava,  Polija |
| Tautība | polis |
| Politiskā partija | bezpartijisks (pirms tam Polijas Sociālistiskā partija, Polska Partia Socjalistyczna) |
| Profesija | politiķis, karavīrs |
| Paraksts |
 |
| ||||||||||
Dzimis šļahtiču ģimenē Zalavā (tagad Lietuvā) uz ziemeļaustrumiem no Viļņas, netālu no pašreizējās Baltkrievijas robežas. Viņa sencis bija Lietuvas Upītes apriņķa vecākais Baltramiejs Gineitis-Gineitavičs (Pilsudskis).[6] Skolu apmeklēja Viļņā. J.Pilsudskis labi runāja lietuviski.[7]
1885. gadā sāka studijas Harkivas Universitātē, bet tika atskaitīts politisku iemeslu dēļ. 1887. gadā, iespējams, nepatiesi, arestēts saistībā ar Aleksandra III slepkavības mēģinājumu, kurā piedalījās arī Ļeņina brālis Aleksandrs, un nosūtīts uz pieciem gadiem katorgā.
Pēc atbrīvošanas 1892. gadā iestājās Polijas Sociālistiskajā partijā (PSP) (Polska Partia Socjalistyczna). Darbojās PSP Lietuvas sekcijā, kura bāzējās Viļņā. 1900. gadā atkal arestēts. Simulēja garīgi slimo, tika pārvests uz psihiatrisko slimnīcu Pēterburgā, no kuras izbēga.
1904. gadā, sākoties krievu-japāņu karam dodas uz Japānu, lai organizētu poļu leģionus no gūstā saņemtajiem Krievijas armijas poļiem cīņai par Polijas neatkarību.
Tajā pašā gadā Pilsudskis atgriezās Polijā, kur dibināja kaujas grupas, kuras nodarbojās ar ekspropriācijām — banku un pasta vilcienu aplaupīšanām partijas finansiālajām vajadzībām. Pazīstāmākā pasta vagona aplaupīšana notika 1908. gadā Viļņas apkārtnē (guvums — 200 812 rubļi 61 kapeika).
Neilgi pirms Pirmā pasaules kara Pilsudskis poļu apdzīvotajos Austroungārijas reģionos organizēja militāras grupas, kas, sākoties karam, tika pārveidotas par poļu leģioniem, kuri Pilsudska vadībā cīnījās Austroungārijas armijā pret Krievijas karaspēku.
1917. gada jūlijā Pilsudskis un viņa leģioni atteicās dod zvērestu vācu ķeizaram, par ko tika ieslodzīts Magdeburgas cietoksnī, bet leģioni izformēti. Tomēr 1918. gada 8. novembrī sakarā ar neveiksmēm frontē vācu varas iestādes Pilsudski atbrīvoja, un viņš triumfāli atgriezās Varšavā. 1918. gada 11. novembrī Polijas Reģentu padome iecēla Pilsudski par pagaidu valsts priekšnieku (Naczelnik Państwa).
1919. gada februārī ar sadursmēm Baltkrievijas teritorijā sākās Poļu-boļševiku karš. 1919. gada 19. aprīlī poļu karaspēks ieņēma Viļņu, bet 1919. gada augustā — Minsku. Noslēdzot savienību ar Simona Petļuras spēkiem, Pilsudska karaspēks uzbruka Kijivai, ko ieņema 7. maijā.
Tomēr 1919. gada vasarā sākās boļševiku atbildes ofensīva Tuhačevska vadībā, tās galvenā trieciena virziens bija Varšava. Sākās kauja par Varšavu Pilsudska vadībā, vēlāk nosaukta par Brīnumu pie Vislas. Kaujas rezultātā boļševiku armija tika sakauta un bija spiesta atkāpties.
Poļu armija ieņēma plašas Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas (arī Daugavpili Latvijā). 1920. gadā Pilsudskis Daugavpilī tikās ar ģenerāli Balodi, lai apspriestos par cīņu pret boļševikiem.
Pamatojoties uz 1921. gada 18. martā Rīgas miera līgumu, tika noteikta robeža starp Poliju un Krieviju.
1921. gada 17. marta konstitūcija būtiski ierobežoja valsts galvas funkcijas. 1922. gada 14. decembrī Pilsudskis nodeva varu pirmajam Polijas valsts prezidentam Gabrielam Narutovičam. Pēc Narutoviča slepkavības tā paša gada 16. decembrī un prezidenta Staņislava Vojcehovska ievēlēšanas Pilsudskis kļuva par Polijas armijas ģenerālštāba priekšnieku. 1923. gada maijā no amata demisionēja.
Haotiskā iekšpolitika bija labvēlīga, lai Pilsudskis atgrieztos pie varas. 1926. gada maijā Rembertovas apkaimē ar kara ministra Želigovska atbalstu tika koncentrētas armijas daļas, kuras 12. maijā devās uz Varšavu un trīs dienu ielu cīņās veica apvērsumu. 31. maijā Pilsudskis tika ievēlēts par Polijas prezidentu, tomēr atteicās no šī posteņa, bet kļuva par kara ministru un armijas ģenerālinspektoru, kaut arī faktiski bija valsts vadītājs, nodibinot t.s. sanācijas režīmu.
Tika ierobežota parlamenta vara, politiskie pretinieki tika vajāti juridiskiem un ārpusjuridiskiem līdzekļiem. Jaunā 1935. gada konstitūcija nostiprināja autoritāro iekārtu.
Ārpolitiski Pilsudskim izdevās formāli normalizēt attiecības ar PSRS un Vāciju (neuzbrukšanas pakti attiecīgi 1932. un 1934. gadā). Ļoti saspīlētas saglabājās attiecības ar Lietuvu Viļņas apgabala dēļ.
Tomēr, apzinoties Polijas vājumu starp agresīviem kaimiņiem, Pilsudskis meklēja sadarbības iespējas ar Franciju un Lielbritāniju.
Miris 1935. gada 12. maijā Varšavā. Apglabāts Krakovā blakus Polijas karaļiem, bet sirds — pie mātes kapa Viļņā.
Daugavpilī Pilsudska vārdā nosaukta poļu vidusskola, bet pie ēkas, kur Juzefs Pilsudskis tikās ar ģenerāli Balodi, uzstādīta piemiņas plāksne.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
