Juris Bojārs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Juris Bojārs (dzimis 1938. gada 12. februārī Rīgā) ir Latvijas politiķis un jurists, habilitēts juridisko zinātņu doktors. Ilggadējs LSDSP vadītājs. 2000. gadā tika apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
- Šis raksts ir par 1938. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Bojārs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||||||
Dzimis 1938. gada 12. februārī Rīgā. 1952. gadā pabeidza mācības Rīgas 49. pamatskolā, bet 1956. gadā Ogres Mežrūpniecības tehnikumā. No 1962. līdz 1966. gadam mācījās VDK Augstākajā skolā Maskavā. No 1977. līdz 1980. gadam studēja PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskās akadēmijas neklātienes aspirantūrā. 1980. gadā aizstāvēja juridisko zinātņu kandidāta disertāciju "PSRS pilsonības starptautiski tiesiskie aspekti", bet 1987. gadā doktora disertāciju "Pilsonība starptautiskajās un valsts tiesībās".
Atmodas kustības laikā kļuva par Latvijas Tautas frontes aktīvistu. 1988. gadā viņu ievēlēja par PSRS Tautas deputātu no LTF saraksta. 1989. gadā Bojārs izveidoja LVU Starptautisko attiecību institūtu, kļuva par tā vadītāju. 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[1]
Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Juri Bojāru iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[2]
1990. gadā Bojāru ievēlēja par LPSR AP deputātu. 1991. gadā viņš kļuva par LZA korespondētājlocekli, 1992. gadā par habilitēto juridisko zinātņu doktoru, LZA locekli.
Būdams LR Augstākās padomes deputāts, pārejas laikmetā pētīja Zviedrijas labklājības valsts modeli Upsālas Universitātē, ASV modeli lekciju laikā Indiānas un Mērilendas štata universitātēs, taču šo viņa no AP tribīnes piedāvāto pieredzi priekšsēdētājs Gorbunovs mēdza apraut ar frāzi, lai "nelasot profesoriskas lekcijas". Uzskata, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pie varas ir bijušas tikai labējās partijas, kas "visu šo laiku ir strādājuši šauras bagātnieku saujiņas interesēs". Viņi noorganizēja amerikāņu izpratnē valsts nozagšanu jeb tādu valsts, pašvaldību un kooperatīvu īpašuma sagrābšanas privatizāciju, kas budžetam izmaksāja vairāk, nekā ienesa valsts kasē.[3]
No 1992. līdz 2002. gadam bija LDDP, LSDP, LSDSP priekšsēdētājs. 2001. gadā tika prezentēts Bojāra izstrādātais Satversmes grozījumu projekts.[4]
No 2005. līdz 2006. gadam bija LSDSP priekšsēdētājs. 2006. gadā ar Satversmes tiesas spriedumu atguva personīgās tiesības kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, jo viņš "ar aktīvu darbību ir pierādījusi savu pozitīvo attieksmi pret Latvijas valsti."[5][6]
2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Dēls Gundars Bojārs, Rīgas domes priekšsēdētājs (2001-2005).
- "Pasaules valstu pilsonība" R.: 1993,
- "Starptautiskās tiesības" R.: 1996,
- "Starptautiskās investīcijas " R.: 1996,
- "Starptautiskās privāttiesības" R.: Zvaigzne ABC, 1998. ISBN 9984-04-922-1
- "Starptautiskās publiskās tiesības" 4 sējumos:
- Starptautiskās publiskās tiesības I R.: Zvaigzne ABC, 2004. ISBN 9984-36-361-9
- Starptautiskās publiskās tiesības II R.: Zvaigzne ABC, 2006. ISBN 9984-37-378-9
- Starptautiskās publiskās tiesības III R.: Zvaigzne ABC, 2007. ISBN 978-9984-40-298-7
- Starptautiskās publiskās tiesības IV R.: Zvaigzne ABC, 2008. ISBN 978-9984-40-904-7
- "Starptautiskās privāttiesības" 2., pārstrādātais izdevums:
- "Starptautiskās privāttiesības I" R.: Zvaigzne ABC, 2010. ISBN 978-9934-0-1143-6
- "Starptautiskās privāttiesības II" R.: Zvaigzne ABC, 2010. ISBN 978-9934-0-1355-3
- "Starptautiskās privāttiesības III" R.: Zvaigzne ABC, 2013. ISBN 978-9934-0-3313-1
- "Starptautiskās kontraktu tiesības. Starptautiskās privāttiesības. IV sējums" R.: LU, 2015. ISBN 978-9934-18-038-5
- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
