Jemenas pilsoņu karš

Jemenas pilsoņu karš ir militārs konflikts Jemenā, kas sākās 2014. gadā kā hutiešu sacelšanās pret Jemenas prezidenta Abdrabuha Masura Hadi valdību un turpinājās 2015. gadā kā starptautisks militārs konflikts.

Jemenas pilsoņu karš
Daļa no Arābu ziemas un Saūda Arābijas un Irānas konflikta
Pašreizējā militārā situācija Jemenā.      Jemenas valdība      Dienvidu Pārejas padome         vietējie kaujinieki      Augstākā revolucionārā komiteja (hutieši)      Al-Qaeda Arābijas pussalā
Datums 2014. gada 16. septembris—pašlaik 10 gadi, 5 mēneši un 20 dienas Vieta Jemena
Karojošās puses
Augstākā revolucionārā komiteja/Augstākā politiskā padome Hutieši Atbalsts: Irāna[1] Hezbollah[2] Ziemeļkoreja	Jemenas valdība Saūda Arābijas vadītā koalīcija Saūda Arābija Apvienotie Arābu Emirāti Bahreina Kuveita Jordānija Maroka Katara Senegāla Sudāna Atbalsts: ASV[3][4] Apvienotā Karaliste[5][6] Francija[7] Ķīna[8] ASV (ar droniem, kopš 2016. gada arī citas operācijas)[9][10][11]	Dienvidu Pārejas padome Atbalsts: Apvienotie Arābu Emirāti
Gājuši bojā Vairāk nekā 10 000[12][13] (3 799[13]—10 000[12] civiliedzīvotāju) Ievainoti: ~40 000[12] Bads: 17 miljoni "partikas ziņā nedroši"[14] 2,2 miljoni bērnu cieš no akūta barības vielu trūkuma[14] Pārvietoti: 3 miljoni[13]

Norise

2014. gada septembrī hutieši ieņēma galvaspilsētu Sanu,^[15][16][17] pārņēma savā kontrolē galvenās valdības iestādes^[18] un pieprasīja prezidentam Hadi izveidot "vienotības valdību",^[19] taču vēlāk atteicās piedalīties valdībā^[20] un turpināja izdarīt spiedienu uz Hadi un viņa ministriem, pat aplencot prezidenta privāto dzīvesvietu un turot viņu mājas arestā.^[21] 2015. gada janvārī hutiešiem lojāli kaujinieki uzbruka prezidenta pilij un piespieda prezidentu atkāpties. Februārī hutieši atlaida parlamentu un pasludināja Muhameda Ali al-Hūthi vadīto revolucionāro komiteju par pagaidu valdību Jemenā. Šo deklarāciju noraidīja opozīcija un ārvalstu valdības, ieskaitot ANO.^[18]

21. februārī prezidents Hadi aizbēga no Sanas uz Adenu, paziņojot, ka Adena būs Jemenas pagaidu galvaspilsēta.^[22][23]. Viņš atsauca savu atkāpšanos, nosodīja apvērsumu un aicināja atzīt sevi kā ievēlēto prezidentu.^[24]

Starptautiskas koalīcijas izveide

2015. gada 6. martā Saūda Arābija paziņoja par iesaistīšanos konfliktā un nodomu vadīt militāru koalīciju pret hutiešiem. Tā apgalvoja, ka hutiešus atbalsta Irāna, un sāka novietot savu karaspēku pie Jemenas robežas. Koalīcijā piedalījās Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Katara, Bahreina, Jordānija, Maroka, Sudāna, Ēģipte un Pakistāna. ASV paziņoja, ka tā palīdzēs koalīcijai ar informāciju, mērķēšanu un loģistiku. Karā iesaistījās arī Al-Qaeda Arābijas pussalas atzars (Al-Qaeda Arābijas pussalā jeb AQAP) un Islāma valsts Jemenas atzars.

2017. gada beigās arī bijušais prezidents Alī Abdulla Sālihs paziņoja par pāriešanu Saūda Arābijas vadītās koalīcijas pusē. Hutieši apsūdzēja Salihu apvērsuma sarīkošanā un 2017. gada 4. decembrī viņu nogalināja.^[25] Kara laikā Jemenā sāka trūkt pārtikas un 2016. gada beigās Apvienoto Nāciju Organizācija brīdināja, ka 400 000 bērnu cieš no bada riska un ziņoja, ka nepietiekama uztura un ar to saistīto slimību dēļ ik desmit minūtes Jemenā mirst bērns.^[26]

2018. gada 31. janvārī Dienvidu Pārejas padome, kas cīnās par Dienvidjemenas atdalīšanos, ieņēma Adenu.^[27]

Skatīt arī

• Afganistānas pilsoņu karš
• Irākas pilsoņu karš
• Lībijas pilsoņu karš
• Sīrijas pilsoņu karš
• Somālijas pilsoņu karš