Japānas heraldika

Japānas heraldika sāka veidoties XII gs., kad radās nepieciešamība sistematizēt un reglamentēt aristokrātijas un samuraju mantojamos ģerboņus (jap. mon - 紋, ģerbonis; vai kamon - 家紋, dzimtas ģerbonis). Mūsdienās tā ne tikai pēta ģerboņu vēsturi, to veidošanas un lietošanas noteikumus un terminoloģiju, kā arī kontrolē jaunu ģerboņu ieviešanu.

japāņu samuraju dzimtu ģerboņi to karogos

Atšķirībā no visai greznajiem ģerboņiem Eiropā, un „rūniskajām“ tamgām Centrālāzijā, japāņu moniem raksturīgs lakonisms, minimāla krāsu gamma. Vispopulārākie pamatsimbola motīvi ir augs, zieds, koks, putns vai dzīvnieks.

Vēsture

Takedu dzimtas ģerbonis

Odu dzimtas ģerbonis

Tokugavu dzimtas ģerbonis

Pirmie moni parādījās kā galma aristokrātijas apģērbu rotājoši elementi jau Naras ēras laikā (710.-794.) (ar dzimtas ģerboņiem rotāts apģērbs tika dēvēts par moncuki). Saskaņā ar heraldikas noteikumiem, ģerbonis uz apģērba atrodas 5 vietās: uz muguras starp lāpstiņām, uz krūtīm (labajā un kreisajā pusē), un uz abām piedurknēm.

Pilnas ģerboņu funkcijas moni ieguva XII gs. karos, kad ar tiem iezīmēja karogus, vairogus, bruņas, sava kunga ģerboni nēsāja tā vasaļi un kalpi, paužot piederību konkrētajam samuraju klanam.

Pirmās ilustrācijas literatūrā, kurās attēloti dzimtu ģerboņi, parādās Muromati sjogunāta laikā (1333.-1568.), un no XVI gs. kataloģizētiajiem ģerboņiem 250 saglabājušies līdz mūsu dienām.

Laikā no XIV līdz XVI gs. samuraju klanu skaits bija kvantitatīvi ievērojami palielinājies, lielākie klani sāka šķelties mazākos. Arī ģerboņi piedzīvoja visai krasas izmaiņas: to kļuva vairāk, saplūstot dzimtām veidojās daudz sarežģītāku formu apvienotie ģerboņi. Ja klani saradojās, sadalījās, atkal saradojās, orientēties jauntapušajos apvienotajos ģerboņos vairs nebija iespējams ne svešiem, ne pašiem. Atsevišķām lielajām samuraju dzimtām ģerbonī bija ietverti pat aptuveni 10 mazāku, asimilētu dzimtu ģerboņu elementi.

Tokugavu sjogunāta laikā (1603.-1868.) sāka katru gadu izdot visu ģerboņu katalogu (bukan), kurā tie tika klasificēti, sakārtoti, izveidoti ģerboņu radīšanas un lietošanas noteikumi. Liela daļa ģerboņu tika pārveidototi, lai būtu kompozicionāli simetriski, nedublētu viens otru. Par pamatu tika ņemts aplis, kurā ievietots pats ģerbonis.

Laika gaitā tiesības uz savu ģerboni ieguva arī ar aristokrātiju nesaistītie ļaudis - kurtizānes, aktieri, tirgotāji u.c. - ģerboņu atveidi kļuva aizvien lakoniskāki, atgriežoties pie Heijana ēras (710.-794.) ģerboņu stila.

Mūsdienās Japānā ģerboņus turpina lietot gan privātpersonas, gan komercuzņēmumi (kuru logotipi ļoti bieži ir to dibinātāju vai īpašnieku ģerboņi).

Literatūra

Tairu klana ģerbonis (taurenis)

• Japanese crests cd-rom and book. Dover, 2003. ISBN 0-486-99561-5

Ārējās saites

• A Pictorial Web of The Mon
• Samuraju subkultūrai veltīts vortāls
• Japanese Samurai History Forum
• The Samurai Archives
• Yoroduya - Family Emblem Dictionary (jap. val.)
• Flags of Samurai
• Website offering free EPS files of kamon, sorted by category (En)(Ja)
• Hidaka Family Emblems: A latern-maker's website that features illustrations of many kamon
• The crests of numerous major late 16th-century feudal lords - along with other related illustrations of interest (high-quality images)
• The Japan Society of San Diego and Tijuana's page on kamon
• A short flash presentation showing lots of kamon (click on the center (再生) to start)

Skatīt arī

• Samuraji