From Wikipedia, the free encyclopedia
Jānis Zālītis (1874. gada 27. jūlijs — 1919. gada 9. decembris) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
| Jānis Zālītis | |
|---|---|
 | |
| 1. Latvijas Apsardzības ministrs | |
|
Amatā 1918. gada 6. decembris — 1919. gada 19. jūlijs | |
| Pēctecis | Dāvids Sīmansons |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1874. gada 27. jūlijs Sausnējas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1919. gada 9. decembrī (45 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Radikāldemokrātu partija |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Tērbatas universitāte |
Dzimis 1874. gada 27. jūlijā (pēc vecā stila — 15. jūlijā) Sausnējas pagasta "Lejas Vidotu" mājās kā namdara Pētera Zālīša (1851—1887) dēls. Māsa Late (precējusies Vecman).[1] Pirmās mācību gaitas uzsācis Sausnējas pareizticīgo pagastskolā. Pēc tam mācījies draudzes skolā un vēlāk Rīgas pareizticīgo garīgajā skolā un Rīgas pareizticīgo seminārā, ko pabeidz 1895. gadā. Pēc tam strādājis par sekretāru Rīgas garīgajā skolā. Studējis Tērbatas universitātē, kuru absolvēja 1905. gadā. Pēc studijām darba gaitas uzsācis Rīgā kā zvērināta advokāta palīgu. No 1910. gada pats strādājis kā zvērināts advokāts Rīgā, bijis aktīvs Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā. 1912. gada rudenī ievēlēts par Krievijas Valsts domes 4. sasaukuma deputātu.
Pirmā pasaules kara laikā darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā Petrogradā. 1915. gadā, kopā ar citiem Krievijas 4. Valsts domē ievēlētajiem latviešiem, iesaistījā Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas darbā. Kopā ar Jāni Goldmani izdeva slaveno uzsaukumu "Pulcējaties zem latviešu karogiem!".
No 1917. gada septembra bija Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis. Pārstāvēja Latviju Skandināvijas valstīs.
1918. gadā atgriezies Rīgā, kur kā Latvijas Radikāldemokrātu partijas delegāts piedalījās Tautas padomes izveidē, piedalījās Latvijas valsts pasludināšanas sēdē. Darbojies Tautas padomē. Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā ieņēmis Apsardzības ministra posteni no 1918. gada 6. decembra līdz 1919. gada 19. jūlijam.
1919. gada 9. decembrī no plaušu karsoņa miris Rīgā. 1924. gadā pārapbedīts Brāļu kapos. Pēc nāves apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni par to, ka ārkārtīgi grūtos apstākļos organizēja valsts bruņotos spēkus un, piedalīdamies to vadībā, izšķirošajos brīžos 1919. g. martā vairākkārt apmeklēja fronti pie Ventas, Slokas un Kalnciemā, kur ar savu klātbūtni pozīcijās pacēla karavīru kaujas garu, tādējādi sekmēdams latviešu bruņoto vienību pirmās uzvaras.[2]
1934. gadā Jāņa Zālīša vārdā tika nosaukta iela Rīgā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
