From Wikipedia, the free encyclopedia
Jānis Niedra, vēlāk Jānis Niedre, (dzimis 1909. gada 24. maijā, miris 1987. gada 8. decembrī) bija latviešu žurnālists, rakstnieks, literatūrzinātnieks. Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas biedrs, Tautas Saeimas (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940—1941).
Jānis Niedra | |
---|---|
Tautas Saeimas deputāts | |
| |
Dzimšanas dati |
1909. gada 24. maijā Tihvina, Novgorodas guberņa, Krievijas Impērija |
Miršanas dati |
1987. gada 8. decembrī (78 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
Politiskā partija |
LSDSP Latvijas Komunistiskā partija |
Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Dzimis 1909. gada 24. maijā Tihvinā, Novgorodas guberņā[1] (dažos avotos kā dzimšanas vieta minēts Jēkabpils rajons) dzelzceļa strādnieka ģimenē. Bērnību un jaunību pavadījis Latgalē. Mācījās Štikānu un Līvānu pagasta pamatskolās un Jēkabpils vidusskolā. Pēc tās beigšanas 1927. gadā pārcēlās uz Rīgu un strādāja Latvijas Valsts Vēsturiskajā muzejā par bibliotekāru. Darbojās Strādnieku jaunatnes biedrībā "Darba jaunatne" (1928), Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā (1929). Publicēja grāmatu "Ķeceris Latgalē" (1932) un vairākas citas grāmatas, ieguva K. Barona prēmiju par zinātnisku darbu etnogrāfijā (1933).
Pēc Ulmaņa apvērsuma iestājās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, 1934. gada 19. augustā apcietināts par pretvalstisku darbību, nosēdējis cietumā līdz 1937. gada 7. jūnijam.
Pēc atbrīvošanas bija privātbibliotēkas bibliotekārs, privātsekretārs, no 1939. gada darbojās Veselības veicināšanas biedrībā.
Pēc Latvijas okupācijas iecelts par Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamenta direktoru un ievēlēts par LR Tautas Saeimas (1940) un LPSR Augstākās Padomes deputātu (1940—1941) no Latgales vēlēšanu apgabala.[2]
Pēc departamenta likvidēšanas no 1940. gada 9. augusta līdz 1. septembrim vadīja Latvijas PSR Tautas komisāru padomes Galveno literatūras pārvaldi, kuras uzdevums bija preses cenzūras ieviešana. 26. augustā parakstīja rīkojumu par "literatūras izņemšanu". Pēc tam viņš tika iecelts Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes priekšnieka, kā arī LPSR Rakstnieku savienības Orgkomitejas priekšsēdētāja amatā.
Pēc Vācijas karaspēka iebrukuma devās bēgļu gaitās uz Krievijas PFSR. Pēc Otrā pasaules kara beigām aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta grādu (1948) un nodevās rakstniecībai. Miris 1987. gada 8. decembrī.
Rakstījis galvenokārt biogrāfiskos un vēsturiskos romānus.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.