Jānis Ceplītis

Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis (1881—1956) bija Krievijas Impērijas armijas un Ukrainas bruņoto spēku virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, Kara skolas priekšnieks.

Jānis Ceplītis Personīgā informācija Dzimis 1881. gada 28. februārī Ceraukstes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) Miris 1956. gada 3. oktobrī (75 gadi) Freiburga,  Vācija Tautība latvietis Dzīvesbiedre Aleksandra Krogzeme

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis Dienesta laiks 1902.—1935. Valsts Krievijas Impērija (1902—1918) Ukrainas Valsts (1918. gada aprīlī—novembrī) Ukrainas Tautas Republika (1918. gada decembrī—1919. gada septembrī) Latvija (1920—1935) Struktūra armija Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Ukrainas–Padomju Krievijas karš, Latvijas brīvības cīņas Izglītība Viļņas junkurskola (1906) Ģenerālštāba akadēmija (nepabeidza) Cits darbs Kara skolas priekšnieks (1920—1923)

Dzīvesgājums

Dzimis 1881. gada 28. februārī Ceraukstes pagasta Lielkaktiņos lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Bauskas pilsētas skolā un Falangas ģimnāzijā. 1902. gadā kā brīvprātīgais iestājās Krievijas Impērijas armijas 180. kājnieku pulkā, mācījās Viļņas junkuru skolā (1903—1906), pēc kuras beigšanas dienēja 2. grenadieru pulkā kā podporučiks (1906), poručiks (1909), štābkapteinis (1913). Studēja Ģenerālštāba akadēmijā, bet sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu viņu pēc otrā kursa atkomandēja uz savu daļu. Kā rotas komandieris viņš piedalījās kaujās, tika ievainots un kontuzēts. No 1915. gada marta bija virsnieks Dienvidrietumu frontes štābā, paaugstināts par kapteini (1916) un apakšpulkvedi (1917).

1917. gada decembrī kā militārais eksperts piedalījies Brestļitovskas miera sarunās.^[1] 1918. gada aprīlī-novembrī bija virsnieks Ukrainas hetmaņa Pavlo Skoropadska armijas štābā. No 1918. gada decembra līdz 1919. gada septembrim bija Ukrainas Tautas Republikas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks.

1919. gada decembrī atgriezās Latvijā, no 1920. gada 9. februāra bija pulkvežleitnants Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieka štābā. 1920. augustā viņu iecēla par Kara skolas priekšnieku, 1923. gadā paaugstināts par pulkvedi un Jātnieku pulka komandieri. 1922. gadā apprecējās ar Aleksandru Krogzemi. No 1931. gada bija bruņoto spēku sakaru priekšnieks. 1935. gadā atvaļinājās un dzīvoja Rīgā.

Viņa jaunākie brāļi Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis Rūdolfs Ceplītis (1895—1941) un pulkvedis-leitnants Edvarts Ceplītis (1892—1940) gāja bojā pēc Latvijas okupācijas. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur miris 1956. gada 3. oktobrī Freiburgā.^[2]

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis III un IV šķira,
• Zviedrijas karalistes un Krievijas Impērijas kara ordeņi

Literatūra

• Latvijas armijas augstākie virsnieki (1918—1940), biogrāfiska vārdnīca (sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis). Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. — 133.—134. lpp. ISBN 9984-510-17-4
• Список Генерального штабу. Виправлений по 01.03.1918.// Ганін А.В. Корпус офіцерів Генерального штабу в роки Громадянської війни 1917-1922 рр. М., 2010.
• ЦДАВОУ. — Ф. 1078. — Оп. 2. — Спр. 37, загальний список старшин Генштабу складений 21.11.1918. — С. 52-зв. — 53;
• Тютюнник Ю. Зимовий похід. — Львів. — 1922. — С. 22; Latvijas armijas augstakie virsmeki. — Riga. — 1998. — S. 133–134;
• Капустянський M. Похід українських армій на Київ-Одесу в 1919 році; Маланюк Є. Уривки зі спогадів. — Київ. — 2004. — С. 427, 430, 453.

Atsauces

1. Советская делегация и немцы. Брест-Литовск. декабрь 1917. А также первые военспецы (krieviski)
2. «Dinaburgas cietoksnis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. decembrī. Skatīts: 2014. gada 16. martā.