From Wikipedia, the free encyclopedia
Jānis Ādolfs Kaktiņš (dzimis 1885. gada 26. jūlijā, miris 1965. gada 25. jūlijā) bija latviešu operdziedonis un koncertdziedātājs. Viens no ievērojamākajiem Latvijas Nacionālās operas baritoniem (1918—1940), viņa izcilākās lomas bija Lāčplēsis, Mefistofelis, Jago, Skarpija.
| ||||||||||||||||||||||
Dzimis 1885. gadā Ērberģes pagasta "Āženiekos" pusgraudnieka Ādama Kaktiņa un viņa sievas Edes ģimenē kā ceturtais bērns. Mācījās Valles pagasta Pētermuižas skolā. 1895. gadā, pēc trīs bērnu nāves šarlaka epidēmijas laikā, Kaktiņu ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur Ā. Kaktiņš mācījās elementārskolā, apmeklēja Makša Ērmaņa grāmatvedības kursus.
Strādāja pie būvuzņēmēja Ludviga Neiburga par mūrnieka mācekli, ap 1900. gadu kopā ar vecāko brāli Robertu sāka dziedāt privātā korī, no 1901. gada decembra darbojās atturības biedrības “Auseklis” korī, vēlāk šīs biedrības teātrī, kur epizodiskā lomā debitēja Kārļa fon Holteja lugā “Lenora” ar pseidonīmu Jānis Brīvulis, vēlāk ar vārdu Jānis Kaktiņš. No 1907. gada darbojās Rīgas Latviešu biedrības teātrī, no 1908. gada Jaunajā Rīgas teātrī, līdztekus mācījās dziedāšanu pie Miķeļa Zandera (1908—1913). Sevišķus panākumus un vispārēju atzinību Ā. Kaktiņš izpelnījās ar Lāčplēša lomu Raiņa lugā “Uguns un nakts”, kuras pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī notika 1911. gadā.
1913. gadā iesaistījās Pāvula Jurjāna organizētajā Latviešu operā, izpildot Gremina lomu Pētera Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins” un Gudala lomu Antona Rubinšteina operā “Dēmons”. 1913./1914. gada sezonā noslēdza līgumu uz trim gadiem ar Nirnbergas operu (Staatstheater Nürnberg), kur ar pseidonīmu Kalvets uzstājās Riharda Vāgnera tetraloģijā “Nībelunga gredzens”, izpildot Fafnera lomu operā “Reinas zelts” un Hāgena lomu operā “Dievu mijkrēslis”. Pirmajā sezonā izpildīja arī Ferrando lomu Džuzepes Verdi operā “Trubadūrs”, Mefistofeļa lomu Šarla Guno operā “Fausts”, Kaspara lomu Kārļa Marijas fon Vēbera operā “Burvju strēlnieks” un citas lomas.
Sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu Ā. Kaktiņš bija spiests atgriezties dzimtenē, kur atsāka darbību P. Jurjāna vadītajā Latviešu operā un piedalījās koncertos. 1915. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Krieviju, darbojās Petrogradas muzikālajā drāmā un bieži koncertēja Caricinas, Jaroslavļas, Ņižņijnovgorodas, Samaras latviešu bēgļu kolonijās. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās vācu okupētajā Rīgā un sāka darbojies Jāzepa Vītola organizētajā Latvju operā, kopš 1919. gada rudens Latvijas Nacionālajā operā (LNO) un strauji izvirzījās par vienu no izcilākajiem operas māksliniekiem Latvijā, ar kuru saistās vesels latviešu operas mākslas laikmets ar viņam raksturīgo dažādu operas dziedātāja un aktiera elementu apvienošanu vienā. LNO Ā. Kaktiņš izpildīja titullomas Vāgnera “Klīstošais holandietis”, Verdi “Rigoleto”, Mocarta “Dons Žuans”, Čaikovska “Jevgeņijs Oņegins”, Musorgska “Boriss Godunovs”, Alfrēda Kalniņa “Baņuta”, Jāņa Mediņa “Uguns un Nakts” un “Dievi un cilvēki”, Jāzepa Mediņa “Vaidelote”, Jāņa Kalniņa “Lolitas brīnumputns”, “Hamlets” un “Ugunī”. Bija Rīgas brīvmūrnieku ložas „Jāņuguns” brālis (1928—1939).
Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Vāciju (1944), vēlāk uz ASV (1949). Pēdējā mūža gadā, ar vēsturnieka Edgara Andersona palīdzību, uzrakstīja memuārus “Dzīves opera”.[1] Miris 1965. gada 25. jūlijā Sanhosē, Kalifornijas štatā, apbedīts Forest Lawn kapsētā, Glendeilā, Losandželosā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
