Ilze Viņķele

Ilze Viņķele (dzimusi Ilze Vidiņa 1971. gada 27. novembrī Rēzeknē) ir latviešu politiķe. Bijusi 10., 11. un 12. Saeimas deputāte, Latvijas Republikas labklājības ministre, Latvijas Republikas veselības ministre. Pārstāv partiju "Kustība Par!" un apvienību "Attīstībai/Par!".

Ilze Viņķele
Ilze Viņķele 2014. gadā
Latvijas Republikas veselības ministre
Amatā 2019. gada 23. janvāris — 2021. gada 7. janvāris
Prezidents	Raimonds Vējonis Egils Levits
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis	Anda Čakša
Pēctecis	Daniels Pavļuts
Latvijas Republikas labklājības ministre
Amatā 2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Priekštecis	Ilona Jurševska
Pēctecis	Uldis Augulis
12. Saeimas deputāte
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2017. gada 14. septembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma
11. Saeimas deputāte
Amatā 2014. gada 23. janvāris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2011. gada 3. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
10. Saeimas deputāte
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 17. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Dzimšanas dati	1971. gada 27. novembrī (52 gadi) Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Tautība	latviete
Politiskā partija	TB/LNNK (līdz 2008) PS (2008—2011) Vienotība (2011—2017) Kustība Par! (2017—pašlaik)
Dzīvesbiedrs(-e)	Juris Viņķelis (šķīrušies)
Profesija	žurnāliste, sociālā darbiniece, politiķe
Augstskola	Augstskola "Attīstība" Rīgas Stradiņa universitāte

Biogrāfija

I. Viņķele dzimusi Rēzeknē nacionāli un patriotiski noskaņotā latviešu ģimenē. Viņas vectēvs Juris Vidiņš bija izsūtījumā Sibīrijā, tēvs ārsts Juris Galerijs Vidiņš bija disidents, darbojās organizācijā "Helsinki-86", pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aktīvi iesaistījās valsts politikā un bija divu Saeimu deputāts.

1989. gadā I. Viņķele beidza Rēzeknes 5. vidusskolu, pēc tam studēja augstskolā "Attīstība", iegūstot sociālā darbinieka izglītību, studijas turpināja Rīgas Stradiņa universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības veselībā.^[1] Kopš 2009. gada studē doktorantūrā politikas zinātni.^[1]

Bijusi precējusies ar ārstu un politiķi Juri Viņķeli (bijis arī veselības ministrs un Rīgas domes deputāts). Ģimenē audzināti trīs dēli.^[2][3] 2017. gadā laulība šķirta, pēc tam I. Viņķelei bijušas attiecības ar politiķi Robertu Ķīli.^[4]

Politiskā darbība

2000. gadā Ilze Viņķele kļuva par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova padomnieci un preses sekretāri. Iesaistījās partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", no kuras saraksta 2001. gadā nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. 2003. gadā kļuva par Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles palīdzi.

2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, netika ievēlēta, bet kļuva par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri. 2008. gadā izstājās no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", bija "Pilsoniskās savienības" veidotāju skaitā un darbojās kā partijas Saeimas frakcijas konsultante.

10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada rudenī ievēlēta Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, kļuva par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri. 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēta arī 11. Saeimā. 2011. gada 25. oktobrī viņa kļuva par labklājības ministri Valda Dombrovska valdībā.^[5]

12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī ievēlēta Saeimā. 2017. gada jūlijā izstājās no partijas "Vienotība"^[6] un kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem Lolitu Čigāni, Andreju Judinu, Alekseju Loskutovu un Intu Dālderi 2017. gada 26. augustā nodibināja partiju "Kustība Par!". Septembrī nolika Saeimas deputātes mandātu, lai papildinātos Arizonas Universitātes Makeina institūtā ASV.

2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču netika ievēlēta Saeimā. 2019. gada janvārī viņa kļuva par Latvijas Republikas veselības ministri Krišjāņa Kariņa valdībā. 2021. gada 5. janvārī premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš izteica I. Viņķelei neuzticību, informējot, ka demisijas pieprasījums tiks parakstīts 7. janvārī.^[7] 7. janvārī par veselības ministra pienākumu izpildītāju tika iecelts aizsardzības ministrs Artis Pabriks.^[8] Tās pašas dienas vakarā, par jauno veselības ministru tika apstiprināts Daniels Pavļuts.^[9]

Atsauces

1. Partijas "Vienotība" mājas lapa Arhivēts 2015. gada 28. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
2. Ilzes Viņķeles CV
3. «Labklājības ministra amata kandidātes Ilzes Viņķeles biogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 25. oktobrī.
4. jauns.lv. «Mīla ar ministri Viņķeli palīdz Robertam Ķīlim atlabt».
5. Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai, delfi.lv
6. «Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no «Vienotības»». lsm.lv. LETA. 2017. gada 17. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 17. jūlijā.
7. «Premjers izsaka neuzticību veselības ministrei Viņķelei». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-05.
8. «Premjers par veselības ministra pienākumu izpildītāju ieceļ Pabriku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-07.
9. «Saeima apstiprina Danielu Pavļutu veselības ministra amatā». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-07.

Ārējās saites

• Ilze Viņķele — Vienotības kandidāte darbam Saeimā
• CV Ministru kabineta mājaslapā

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ilona Jurševska	Latvijas labklājības ministre 2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 22. janvāris	Pēctecis: Uldis Augulis
Priekštecis: Anda Čakša	Latvijas veselības ministre 2019. gada 23. janvāris — 2021. gada 7. janvāris	Pēctecis: Daniels Pavļuts