Latvijas politiķe un literatūrzinātniece From Wikipedia, the free encyclopedia
Ilga Šuplinska (iepriekšējā laulībā Ilga Muižniece, dzimusi 1970. gada 16. aprīlī Dagdā) ir latviešu literatūrzinātniece, pasniedzēja un politiķe, 13. Saeimas deputāte. Bijusi Latvijas izglītības un zinātnes ministre. No 2018. līdz 2021. gadam pārstāvējusi Jauno konservatīvo partiju.
| Ilga Šuplinska | |
|---|---|
.jpg) Ilga Šuplinska 2018. gadā | |
| 13. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2021. gada 8. jūnijs — 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
|
Amatā 2018. gada 20. novembris — 2019. gada 31. janvāris | |
| Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre | |
|
Amatā 2019. gada 23. janvāris — 2021. gada 3. jūnijs | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Kārlis Šadurskis |
| Pēctecis | Anita Muižniece |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1970. gada 16. aprīlī Dagda, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | Jaunā konservatīvā partija (2018—2021) |
| Tēvs | Jānis Šuplinskis |
| Māte | Valentīna Šuplinska |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ingars Gusāns |
| Bērni | 3 |
| Profesija | pedagoģe |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Dzimusi 1970. gada 16. aprīlī Dagdā grāmatvedes Valentīnas un veterinārārsta Jāņa Šuplinsku ģimenē.[1]
Skolas gaitas Ilga Šuplinska uzsāka Elejas vidusskolā, jo tēvs tajā laikā studēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.[2] Vēlāk mācījās Dagdas vidusskolā, kur vadīja skolas komjaunatnes pirmorganizāciju, 1987. gadā publicējās laikrakstā "Komunisma Ausma".[3] 1988. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē, kur 1993. gadā ieguva kvalifikāciju filoloģes un latviešu valodas un literatūras pasniedzējas amatam, 1995. gadā ieguva maģistra grādu, bet 2003. gadā doktora grādu filoloģijā.[4]
1993. gadā uzsāka darbu Rēzeknes Augstskolā (tagad — Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) kā Baltu filoloģijas katedras asistente, vēlāk kļūstot par augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītāju un galveno sabiedrisko attiecību speciālisti. Divas reizes bija arī augstskolas Humanitāro zinātņu katedras vadītāja, kā arī vienu reizi vadīja tās Filoloģijas katedru.[5] No 2012. gada līdz 2016. gadam bija augstskolas zinātņu prorektore, bet no 2014. gada profesore akadēmijas Izglītības, valodu un dizaina fakultātē.[6] Laikā, kad Šuplinska pildīja ministres pienākumus, viņa turpināja strādāt par akadēmijas vadošo pētnieci un profesori, kā arī turpināja strādāt Latgaliešu kultūras biedrībā, pildīja viceprezidentes pienākumus UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā un padomes locekles pienākumus Sabiedrības integrācijas fondā.[7]
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanās ceremonijā 2008. gadā atzīta par gada cilvēku,[8] bet 2016. gadā — par gada cilvēku kultūrā.[9] Šuplinska ir arī Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja.[10]
2013. gadā Šuplinska piedalījās 2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanās, pārstāvot apvienoto Latgales partijas, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Reformu partijas, Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības sarakstu, taču domē netika ievēlēta.[6][11][12]
Jaunās konservatīvās partijas līderu Jāņa Bordāna un Jura Juraša aicināta,[13] no partijas saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā kandidēja 13. Saeimas vēlēšananās, esot arī partijas izglītības un zinātnes ministres amata kandidātei, un tika ievēlēta 13. Saeimā. 2018. gada 6. novembrī kļuva par Saeimas deputāti Jaunās konservatīvās partijas frakcijā, 20. novembrī sāka darbu Izglītības, kultūras un zinātnes un Ilgtspējīgas attīstības komisijās. 2019. gada 31. janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu
2019. gada 23. janvārī Ilga Šuplinska kļuva par Latvijas izglītības un zinātnes ministri Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā.[14]
Šuplinskas vadībā ministrijas nozīmīgākais darbs bija augstskolu reforma, kuru gan augstākās izglītības iestādes kritizē un par kuru Saeima vēl nav nobalsojusi.[15] Visskaļākais ministres skandāls bija viņas neveiksmīgais mēģinājums no amata atbrīvot Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku.[16]
Pēc neoficiālu ziņu parādīšanās par to, ka kopā ar KPV LV valdības ministru nomaiņu Jaunā konservatīvā partija plāno arī izglītības un zinātnes ministres amatā vairs neatbalstīt Šuplinsku, kura tika uzskatīta par visnepopulārāko ministri valdībā,[17] partija kopā ar pārējiem koalīcijas partneriem 2021. gada 2. jūnijā apstiprināja, ka viņa tiks no ministres amata atbrīvota.[18] Jau pirms oficiālā atbrīvošanas paziņojuma Šuplinska bija izteikusies, ka, ja Jaunā konservatīvā partija viņu vairs ministres amatā neatbalstīs, viņa no partijas izstāsies,[19] un uzreiz pēc paziņojuma viņa arī uzrakstīja iesniegumu par partijas pamešanu.[13] Pēc tam viņas vietā ministres amatā 3. jūnijā stājās Anita Muižniece,[20] kamēr Šuplinska atgriezās 13. Saeimā, atgūstot iepriekš uz laiku nolikto deputāta mandātu un kļūstot par ārpusfrakciju deputāti.[21]
Precējusies ar mūziķi un filologu Ingaru Gusānu, kurš pazīstams arī ar skatuves vārdu Sovvaļnīks.[22] Ģimenē ir dēls un divas meitas, no kurām viena ir no iepriekšējām laulībām.[23] Lai gan ministres amata pildīšanās sākumā viņa dzīvoja Rēzeknē,[22] pašlaik Šuplinska dzīvo Rīgā.[24]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
