Himēnijsēnes

Himēnijsēnes (Agaricomycetes, pirms 2001. gada lietoti arī nosaukumi Hymenomycetes, Homobasidiomycetes un Basidiomycetes) ir lielākā bazīdijsēņu klase, kuru bazīdijas ar bazīdijsporām un sterilajiem izaugumiem starp tām veido nepārtrauktu slāni — himēniju. Tas var atrasties uz līdzena hifu pinuma, uz īpašiem augļķermeņa izaugumiem vai to iekšpusē. Šādus augļķermeņa izaugumus sauc par himenoforu (t.i. himēnija nesēju). Atsevišķos gadījumos himēnijsēnes tika izdalītas kā apakšnodalījums (Hymenomycotina). Saskaņā ar 2008. gada datiem, himēnijsēnēs ietilpa divas apakšklases, 17 rindas, 1147 ģintis un ap 21000 sugu.^[1]

Himēnijsēnes
Pārslainā beka (Boletus erythropus)
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Himēnijsēnes (Agaricomycetes)
Iedalījums
Agaricomycetidae Phallomycetidae

Himēnijsēnes tika izdalītas 19. gadsimtā Frīsa sistemātikas ietvaros,^[2] kura vadās no sēņu augļķermeņu morfoloģiskajām pazīmēm. 20. gadsimta beigās sākās sēņu ģenētiskā izpēte, kuras atklājumu rezultātā šī sistemātika tiek lietota galvenokārt plašai publikai domātajā literatūrā, kamēr jaunā sistemātika vadās no sēņu ģenētiskās izcelsmes un radniecības.^[3] Vecais latīņu nosaukums Hymenomycetes tagad ir atcelts^[4] un nomainīts pret Agaricomycetes, tomēr latviski tiek lietots agrākais himēnijsēņu nosaukums.

Pēc 21. gadsimta ģenētiskajām analīzēm himēnijsēnēm tika pievienotas vēl dažas rindas, toties no divām bijušajām rindām atsevišķi izveidotas dakrimicēšu klase (Dacrymycetes) un recekleņu klase (Tremellomycetes). Daudzām jaunajām kategorijām vēl nav izveidoti latviskie nosaukumi. Pamatojoties uz DNS pētījumiem, himēnijsēņu klase vēl joprojām tiek uzskatīta par polifilētisku grupu, t.i. sastāvošu no dažādu klašu sēnēm, un tās sastāvs vēl var tikt ievērojami mainīts.

Vēsture

Pēc ģenētikas pētījumiem tiek uzskatīts, ka pirmās himēnijsēnes parādījušās perma periodā pirms 290 miljoniem gadu,^[5] izdaloties no bazīdijsēnēm, tomēr šim laikam sekoja perma-triasa izmiršana un paleontologi to atliekas atrod tikai, sākot no krīta perioda pirms 130 miljoniem gadu.

Sistemātika 2015. gadā

• Klase : Himēnijsēnes (Agaricomycetes)

• apakšklase : (Agaricomycetidae)

• rinda: Amilokortīcijas (Amylocorticiales), 1 dzimta
• rinda: Atēlijas (Atheliales), 1 dzimta
• rinda: Atmatenes (Agaricales), 32 dzimtas
• rinda: Bekas (Boletales), 16 dzimtas
• rinda: Jāpijas (Jaapiales), 1 dzimta
• rinda: Lepidostromates (Lepidostromatales), 1 dzimta

• apakšklase : (Phallomycetidae)

• rinda: Cūkauši (Gomphales), 3 dzimtas
• rinda: Histerangijas (Hysterangiales), 5 dzimtas
• rinda: Zemestauki (Phallales), 2 dzimtas
• rinda: Zemeszvaigznes (Geastrales), 1 dzimta

• bez īpašas apakšklases :

• rinda: Ausaines (Auriculariales), 6—7 dzimtas
• rinda: Bērzlapes (Russulales), 12 dzimtas
• rinda: Gailenes (Cantharellales), 7 dzimtas
• rinda: Glofilāles (Gloeophyllales), 1 dzimta
• rinda: Himēnohetas (Hymenochaetales), 3 dzimtas
• rinda: Kārpsēnes (Thelephorales), 2 dzimtas
• rinda: Kortīcijas (Corticiales), 3 dzimtas
• rinda: Poliporas (Polyporales), 9 dzimtas
• rinda: Sebacinas (Sebacinales), 1 dzimta
• rinda: Stereopsidas (Stereopsidales), 1 dzimta
• rinda: Trehisporas (Trechisporales), 1 dzimta

Bez tam, himēnijsēņu klasē tika iekļauts arī ievērojams daudzums atsevišķu ģinšu, kuras vēl nebija pieskaitītas ne pie vienas rindas un dzimtas un tikai gaidīja savu klasifikāciju.

Atsauces

1. Kirk PM, Cannon PF, Minter DW, Stalpers JA (2008). Dictionary of the Fungi (10th ed.). Wallingford, UK: CAB International. lpp. 12–13. ISBN 0-85199-826-7.
2. Fries EM. (1874). Hymenomycetes Europaei. Upsaliae.
3. David S. Hibbett, 2007, After the gold rush, or before the flood? Evolutionary morphology of mushroom-forming fungi (Agaricomycetes) in the early 21st century , Mycological Research, 111, p. 1001-1018. doi: 10.1016 / j.mycres.2007.01.012.
4. Mycobank: Hymenomycetes
5. Floudas D.; Binder, M.; Riley, R.; Barry, K.; Blanchette, R.A.; Henrissat, B.; Martínez, AT.; Otillar, R.; Spatafora, J.W.; Yadav, J.S.; Aerts, A.; Benoit, I.; Boyd, A.; Carlson A.; Copeland, A.; Coutinho, P.M.; de Vries, R.P.; Ferreira, P.; Findley, K.; Foster, B.; Gaskell, J.; Glotzer, D.; Górecki, P.; Heitman, J.; Hesse, C.; Hori, C.; Igarashi, K.; Jurgens, J.A.; Kallen, N.; Kersten, P.; Kohler, A.; Kües, U.; Kumar, TK.; Kuo, A.; LaButti, K.; Larrondo, L.F.; Lindquist, E.; Ling, A.; Lombard, V.; Lucas, S.; Lundell, T.; Martin, R.; McLaughlin, D.J.; Morgenstern, I.; Morin, E.; Murat, C.; Nagy, L.G.; Nolan, M.; Ohm, R.A.; Patyshakuliyeva, A.; Rokas, A.; Ruiz-Dueñas, F.J.; Sabat, G.; Salamov, A.; Samejima, M.; Schmutz, J.; Slot, J.C.; St John, F.; Stenlid, J.; Sun, H.; Sun S.; Syed K.; Tsang, A.; Wiebenga A.; Young, D.; Pisabarro, A.; Eastwood, DC.; Martin, F.; Cullen, D.; Grigoriev I.V.; Hibbett, D.S. (2012). "The Paleozoic origin of enzymatic lignin decomposition reconstructed from 31 fungal genomes". Science. 336 (6089): 1715–1719. Bibcode:2012Sci...336.1715F. doi:10.1126/science.1221748. hdl:10261/60626. PMID 22745431.

Ārējās saites

• Sugu enciklopēdija "Latvijas daba": Himēnijsēnes
• 2003. gada sistemātika un apraksts Dzīvības koka projekta vietnē Arhivēts 2021. gada 25. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• Mycobank