Haralds Jūliuss Bose

Haralds Jūliuss fon Bose (vācu: Harald Julius von Bosse; 1812—1894) bija vācbaltiešu cilmes arhitekts, Krievijas Impērijas galma arhitekts (1858-1863), projektējis Rīgas biržas ēku (1852), kā arī dzīvojamos namus, "Senās Romas villu" Mihailovskā, Znamenskas pili un baznīcas Pēterburgā, Helsinkos un Drēzdenē.

Haralds Jūliuss Bose
Dzimis	1812. gada 28. septembrī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija)
Miris	1894. gada 10. martā (81 gada vecumā) Drēzdene, Vācijas Impērija (tagad  Vācija)
Tautība	vācbaltietis
Nozares	arhitektūra
Slavenākie darbi	Rīgas biržas ēka
Atbalstītāji	Gustavs Mollers

Dzīvesgājums

Dzimis Rīgā,^[1] pēc citiem datiem Līvburgā pie Pēterburgas 1812. gadā portretista Ernesta Gothilfa Boses (1785–1862) un viņa sievas Vilhelmīnes Sofijas ģimenē. Viņa tēva pusbrālis bija Ēveles draudzes mācītājs Antons Georgs Bose (1792–1860).^[2]

Mācījās Drēzdenes un Darmšates būvskolās. 1831. gadā ieradās Pēterburgā un sāka strādāt par rasētāju A. Brilova arhitektu birojā. 1832. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija viņām piešķīra brīvmākslinieka diplomu, 1839. gadā akadēmiķa nosaukumu, no 1854. gada viņš bija Mākslas akadēmijas profesors. 1854. gadā kļuva par galma padomnieku, no 1858. gada bija Krievijas Impērijas ķeizara galma arhitekts. 1865. gadā ķeizars Aleksandrs II viņu iecēla dižciltīgo kārtā. Arī Rīgā Bose vēlējās celt daudz un iespaidīgi, tomēr ne visos konkursos uzvarēja un ne visus pasūtījumus saņēma. Piemēram, Bose bija izstrādājis projektu Rīgas pils paplašināšanai un variantus vācu teātra būvniecībai. Vienā no variantiem pat teātris un birža bija apvienoti zem viena jumta.^[3] 1863. gadā atvaļināts slimības dēļ, pārcēlās uz Drēzdeni.

Miris 1894. gada 10. martā Drēzdenē, apglabāts Trīsvienības kapos.

Nozīmīgākie darbi

• 
  Garfunkela nams Pēterburgā (1844)
• 
  Saltikova nams Pēterburgā (1847)
• 
  Boses nams Pēterburgā
• 
  Rīgas biržas nams (1852)
• 
  Kņaza Kočubeja, vēlāk Nečajeva-Maļceva nams Pēterburgā (1853)
• 
  Igauņu reformātu baznīca Pēterburgā (1859)
• 
  Vācu reformātu baznīca Pēterburgā (1862)
• 
  Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Helsinkos (1864)
• 
  Krievu pareizticīgā baznīca Drēzdenē (1872)
• 
  Reformātu baznīca Drēzdenē (1892)

Atsauces

1. Т. Е. Тыжненко. Новаторство архитектурного творчества Г. Э. Боссе, в сб.: Памятники культуры: Новые открытия, Ежегодник 1989, М, 1990.
2. Ēveles draudzes mācītāja A. G. Boses unikālā draudzes locekļu zīmējumu kolekcija Anda Buševica, Santa Lauga lr1.lsm.lv 2018. gada 3. janvārī
3. redzet.lv