From Wikipedia, the free encyclopedia
Hadroni (no grieķu: ἁδρός (hadrós) — 'resns, smags, stiprs'), agrāk izdotā literatūrā arī adroni (krievu: адро́ны), ir subatomāras daļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā. Hadroni sastāv no kvarkiem, kurus kopā saista gluoni, tādēļ hadroni ir saliktās daļiņas.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Hadroni" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Atkarībā no to kvarku sastāva hadroni iedalās divās pamatgrupās:
Mezoni ir hadronu paveids, kas sastāv no viena kvarka un viena antikvarka (pieder pie bozoniem un to barionu skaitlis ir 0). Nozīmīgākie mezoni ir pioni (π mezoni) un kaoni (K mezoni). Ir pazīstami arī citi, daudz smagāki un nestabilāki mezoni. Jāņem vērā, ka mioni (agrāk saukti par μ mezoniem) nav hadroni, bet pieder pie leptoniem.
Barioni ir hadronu paveids, kas sastāv no trim dažādu "krāsu" kvarkiem, kas veido "bezkrāsainu" kombināciju (pieder pie fermioniem un to barionu skaitlis ir 1).
Tieši no barioniem — protoniem un neitroniem, kas veido atomu kodolus, kur koncentrēta to masa — galvenokārt sastāv ikdienā novērojamā mums apkārt esošā viela (tādēļ to dēvē arī par barionu matēriju). Pie barioniem pieder arī daudzveidīgi hiperoni — nestabilas, smagas daļiņas, kuru sastāvā ietilpst dīvainie kvarki un ko var iegūt daļiņu paātrinātājos. Eksistē arī citi ļoti nestabili barioni, kas satur šarmanto kvarku vai pamata kvarku.
Ir atklāti vai vismaz teorētiski pamatoti arī daudzi mazizpētīti eksotiski hadroni, kas nepieder pie galvenajām pamatgrupām:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.