From Wikipedia, the free encyclopedia
Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību. Fermioni pakļaujas Fermi—Diraka statistikai, kas nozīmē, ka vienā kvantu stāvoklī var atrasties tikai viena daļiņa. Tādēļ fermionus dažkārt sauc arī par "matērijas daļiņām". No nepāra skaita fermioniem sastāvoša kvantu sistēma kopumā arī ir fermions. Vienkāršoti runājot, no fermioniem sastāv matērija, bet bozoni ir fundamentālās mijiedarbību pārnesēji.
Pie fermioniem pieder visi kvarki (no tiem sastāv protoni un neitroni, kas paši arī ir fermioni, jo to sastāvā ir 3 kvarki) un leptoni, kā arī to antidaļiņas. Savukārt no 2 kvarkiem sastāvošie mezoni pieder pie bozoniem.
Fermi—Diraka statistikas princips nosaka ikdienā novērojamās vielas "stingrību", jo divas vielas daļiņas nevar ieņemt vienu un to pašu vietu.
No Fermi—Diraka statistikas izriet Pauli princips (no fiziķa Volfganga Pauli uzvārda), kas nosaka atomu elektronu čaulu stabilitāti, dodot iespēju eksistēt sarežģītiem ķīmiskiem elementiem. Tas pats princips nosaka deģenerētas matērijas eksistenci lielā spiedienā neitronu zvaigznēs un baltajos punduros.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fermioni. | Šis ar elementārdaļiņu fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
