Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders[1] (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis 1714.gada 27.augustā, miris 1796.gada 17.maijā), bija apgaismības laikmetavācbaltiešuluterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Ātrie fakti Gothards Frīdrihs Stenders(Ģederts Stenders) Gotthard Friedrich Stender, Vecais Stenders J. Rozentāla gleznā ...
Gothards Frīdrihs Stenders (Ģederts Stenders) Gotthard Friedrich Stender
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753).Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765).
Gothards Frīdrihs Stenders cēlies no senas Augšzemes (Sēlijas) luterāņu baznīcas mācītāju ģimenes, kuras priekšgājējs Johans Stenders (1608—1669) ieceļoja Latvijā pēc Poļu—zviedru kara beigām 1633. gadā. Johans Stenders bija prāvests Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirknī (1665—1669), šo amatu pēc tam pārņēma viņa dēls Konrāds Stenders (1650—1711).
Dzimis 1714. gada 27. augustā Lašu draudzes mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera ģimenē. Pirmo izglītību Gothards Frīdrihs guva tēva, Lašu draudzes mācītāja, vadībā, pēc tam Subates Bauera vācu skolā, kur viņš sevišķi nodarbojās ar latīņu valodu. No 1736. līdz 1739 gadam Stenders studēja teoloģiju, senās valodas un retoriku Jēnas un Halles Universitātē Vācijā. Atgriezies Latvijā, Stenders strādāja par mājskolotāju Lielbērstelē un nodevās matemātikas studijām. 1742. gadā viņu iecēla par Jelgavas pilsētas skolas priekšnieka palīgu.
No 1744. līdz 1752. gadam viņš pildīja mācītāja pienākumus Lindes—Birzgales draudzē un sāka interesēties par latviešu valodu. 1752. gadā nodega viņa dzīvojamā ēka, un sērgā viņš pazaudēja mājdzīvniekus. No 1753. līdz 1759. gadam viņš strādāja Žeimes luterāņu draudzē pie Lietuvas un Kurzemes hercogistes robežas. Šeit viņš smagi saslima un nolēma draudzes mācītāja amatu atstāt. 1759. gadā Stenders kopā ar ģimeni otrreiz devās uz Septiņgadu kara pārņemto Vāciju, 1761. gadā viņš Braunšveigā izdeva "Jaunu, pilnīgāku latviešu gramatiku" (Neue vollständigere lettische Grammatik), ko Rīgas periodā izmantoja Herders un vēlāk ieteica Gētem.[2]
Līdz kara beigām 1763. gadā viņš strādāja par skolotāju Helmštetē un par reālskolas rektoru Kēnigsluterā, ko konflikta dēļ ar iestādes valdību vēlāk pameta un pārcēlās uz Kopenhāgenu, kur sāka strādāt par ģeogrāfijas profesoru. Tur viņš izgatavoja Dānijas ķēniņamglobusu 23 pēdu caurmērā. Vēl mūsdienās Kopenhāgenā glabājas divi Stendera gatavotie globusi. Šajā laikā G. F. Stendera uzskatus spēcīgi ietekmējusi brīvmūrniecības filozofija. Brīvmūrnieku aprindās viņu ievadījis barons Johans Albrehts fon Korfs.[3] Getingenes Karaliskā vācu biedrība viņu uzņēma par īsteno locekli.
1765. gadā Stenders atgriezās Kurzemes hercogistē. 1765. un 1766. gadā Jelgavā un Rīgā publicēja mehāniskās veļasmašīnas aprakstu. Līdz mūža beigām viņš strādāja par mācītāju Sunākstes un Sērpils draudzē, nodarbojās ar zinātnēm, sarakstījās ar Pēterburgas Zinātņu akadēmiju. Šajā 30 gadu posmā (1766—1796) tapa vairums Stendera grāmatu. Cieši sadarbojies ar Jelgavas un Aizputes grāmatu spiestuvju īpašnieku un izdevēju Jakobu F. Hincu (1743—1787), kas agrāk bija strādājis par Rīgas Domskolas skolotāju, pēc 1780. gada par advokātu un notāru. Arī viņš bijis brīvmūrnieku ložas loceklis, apgaismības ideju kaislīgs piekritējs, cita starpā ārzemēs iespiedis un Kurzemē nelegāli izplatījis latviešu dziesmu grāmatas.
1789. gadā Jelgavā iespieda Stendera "Latviešu valodas vārdnīcu" (Lettisches Lexikon) divās daļās ar apmēram 7000 vārdu tulkojumu no latviešu uz vācu valodu un apmēram 14 000 vārdu tulkojumu no vācu uz latviešu valodu.
Stenders publicēja arī nozīmīgus darbus vācu valodā, no kuriem minami filozofijas apcerējumi “Sirmgalvja domas par tuvo aizkapa stāvokli” (Gedanken eines Greises über den nahen Zustand jenseit des Grabes, 1786) un “Reliģijas patiesība, kas vērsta pret brīvdomātāju un naturālistu neticību” (Wahrheit der Religion wider den Unglauben der Freigeister und Naturalisten, 1772). Šī grāmata 1785. gadā nāca klajā krievu tulkojumā Nikolajam Novikovam piederošajā Maskavas brīvmūrnieku "Brīvajā tipogrāfijā".[4]
Rokrakstā saglabājies Stendera apcerējums par garīgo alķīmiju “Maģijas atslēga” (Clavis Magiae, 1794), apcerējumi par dambretes spēli, klavierspēles apmācības uzlabošanu utt.[5]
Miris 1796. gada 17. maijā. Uz viņa kapa akmens Sunākstes kapsētā lasāms uzraksts: Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu.[6]
Luterāņu baznīca Lašos, kur sprediķojis G.F.Stendera tēvs
Stendera muzejs Lašos
Stendera piemiņas akmens pie Sunākstes baznīcas
Piemineklis G. F. Stenderam un sagrautajai Birzgales baznīcai
Apgaismības laikmeta sabiedriskie darbinieki Vācijā akcentēja cilvēka ētisko pilnību. Stendera studiju laikā Halles Universitātē bija dzīvas 18. gadsimta pirmajā pusē Vācijā populārā matemātiķa un racionālisma filozofa K. Volfa (1679—1754) mācības. Volfs pasvītroja, ka ļaunums dzīvē izriet no prāta nepilnības, tās ir kļūdas spriešanā. Ne vien studiju laikā, bet arī vēlāk G. F. Stenders iepazinās ar K. Volfa paustajiem uzskatiem, lasot viņa rakstus. Volfa paustais racionālisms, Gotšēda normatīvisms uzskatāmi izpaužas Stendera daiļdarbos.
Mūsdienu vēsturnieki raksta, ka Stenders cītīgi sekojis zinātnes attīstībai, viņa reliģiski racionālajā pasaules izpratnē ienākuši dialektiskās domāšanas elementi. Sabiedriskajos uzskatos Stenders bija konservatīvs. Stenders rakstījis arī vācu un latīņu valodā.
Svētas gudrības grāmatiņas vāks (1774)Augstas gudrības grāmatas vāks (1776)
1766. gadā izdota G. F. Stendera pirmā laicīgā satura grāmata “Pasakas un stāsti tiem latviešiem par izlustēšanu un gudru mācību” (Pasakas un Stahsti tiem Latwieschiem par izlusteschanu un gudru mahcibu). 1789. gadā iznāca tās otrs izdevums “Pasakas un stāsti”, kas papildināts ar 24 darbiem. Šajā izdevumā 80 pasaku un 70 stāstu. Stenders savu grāmatu dala divās daļās: pasakas, t.i., zvēru pasakas jeb fabulas, un stāsti, t.i., sadzīves un joku pasakas. P. Šmits atzīst, ka puse Stendera pasaku un stāstu ņemta no grāmatām, otra puse no vācu folkloras, kas noklausīta no Baltijas vāciešiem. Pasakas sarakstītas koncentrēti. Stāsti apjomā garāki, sižeti sarežģītāki. Gan pasakās, gan stāstos darbība risinās dzīvi, spraigi, dažkārt dramatiski, asprātīgi. Dažos stāstos atrodam mūsu zemes un dzīves apstākļu elementus. Pasakās darbojas meža un mājas dzīvnieki. Stāstu personas: saimnieks, saimniece, tēvs, dēli, arājs, gans u.c. Stāstos izmantoti arī latviski īpašvārdi, piemēram, Jēkabs, Maija, Brencis u.c. Būtisks elements Stendera pasakās un stāstos ir “mācība”, kas kompozicionāli izdalīta sacerējuma beigās. Stenders saskata netaisno sabiedrisko attiecību nodarīto ļaunumu, jo raksta, ka daba apveltījusi latviešus ar daudzām labām īpašībām. Stenders propagandē čaklumu, darbīgumu, laimi, kas meklējama darbā, svētību — attīrīšanos no alkohola un pīpes, dievbijību.
1774. gadā iznāca G. F. Stendera pirmā laicīgās dzejas grāmata latviešu lasītājiem “Jaunas ziņģes”. Par pamatu ņemti dzejoļi, vācu tautas dziesmas, rotaļas, studentu dziesmas. Stenders rakstīja sižetiskus dzejoļus, kurus viņš dēvē par stāstu dziesmām, svinīgus dzejoļus jeb odas, apceres dzejoļus, idilles, dabas un mīlestības dzejoļus “Šūpļa dziesma”, “Klusa sirds skaidrība”. Dzejas vispārīgā noskaņa — gaiša, optimistiska. Galvenais tēls iezīmējas latviešu zemnieks kopš agras bērnības. Stenders kritizē muižniekus par viņu izlaidīgo dzīvi. Zemnieka sviedru augļus muižnieks noplītē vai nospēlē kārtīs “maizes tēvi”. Zemnieku Stenders tomēr mudina samierināties ar pāridarījumiem, bet tanī pašā laikā apzināties savu cilvēcisko būtību. Pāri citiem dzīvajiem radījumiem cilvēku paceļ viņa prāts un morāle, tālab tie ir jāattīsta, jāizkopj. Šai sakarā Stenders aizrautīgi cildina grāmatas un to lasītājus. Katrs lai paliek savā kārtā un godam pilda savu pienākumu.
„Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” iespiesta 3 reizes (1774., 1776., 1796.) un bija pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā par ģeoloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas zinātņu jautājumiem. Stenders rakstīja par Zemi, tās formu un virsmu, Saules lielumu un karstumu, Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli u.c. Tie bija pirmie laicīgie raksti latviešu valodā. Vienlaikus Stenders tālaika zinātnes atziņām pievienoja arī savus uzskatus, piemēram, ka visas Saules sistēmas planētas esot apdzīvotas.[7]
1787. gadā iespieda “Bildu ābici” — pirmo ilustrēto latviešu ābeci.
Izcils darbs ir “Latviešu gramatika” (2. izd. 1783) un “Latviešu — vācu vārdnīca” (1789).
Latviešu gramatikas jauns un uzlabots izdevums (1763).Latviešu gramatikas otrais, papildinātais izdevums (1782).Stendera raksts Mosaische Kosmogonie (Mitauische Monatsschrift, 1784).Ilustrētā "Bildu ābice" (1787).Manuskrips "Maģijas atslēga" (Clavis Magiae, 1794).
Rāmas laiks pēc pērkona briesmas. Königsberg, 1753. (B.H.Brockes odas tulkojums no vācu valodas)
Kurzemes jauna un pilnīga dziesmugrāmata [..] Jukuma Baumaņa redakcijā. Königsberg, 1754. ap 740 lpp. (5. izdevums ar daudzām G.F.Stendera dziesmām)
Gedert Fridrik Stendera, Žeimes draudzes baznīcas kunga Svēti raksti, [..] Königsberg, 1756. 560 lpp.
Neue vollständigere lettische Grammatik, nebst einem hinlänglichen Lexico, wie auch einigen Gedichten, verfasset von Gotthard Friedrich Stender. Braunschweig, 1761. — 400 S. (atkārtots izdevums 1763.)
Schulzianum inveniendi maris longitudinem consilium. Traditium G.F.Stendero curono. Hafniae, 1764. Der Schultzische Vorschlag die Meereslaenge zu finden, verfasset von Gotthard Friedrich Stender aus Curland. Kopenhagen, 1764. — 79 S. (Par Šulca priekšlikumu jūras garuma mērīšanai, latīniski un vāciski)
Vom teutschen Accent, in dreien Hauptregeln, die keiner Ausnahme unterworfen. Schriften der deutschen Gesellschaft zu Göttingen. Göttingen, 1765 (Par vācu akcentu trīs pamatlikumos bez izņēmumiem)
Beschreibung einer neuen höchst bequemen Waschmaschine von Gotthard Friedrich Stender, der Koenigl[ichen] deutschen Gesellschaft zu Goettingen ordentlichen Mitglied. Mitau: Johann Jacob Kanter, 1765. — 8 S. (Jaunas ļoti ērtas veļasmašīnas apraksts)
Beschreibung der neuen Erdkugel, welche auf allerhoechsten Befehl S[eine]r Koenigl[ichen] Majestaet von Daennemark Norwegen zu Kopenhagen verfertiget worden von Gotthard Friedrich Stender, der Koenigl[ichen] deutschen Gesellschaft zu Goettingen ordentlichen Mitglied. Riga, 1766. — 31 S. (Jaunā globusa apraksts, kuru pēc Dānijas Norvēģijas karaliskās majestātes pavēles izgatavojis Gothards Frīdrihs Stenders, Getingenes karaliskās vācu biedrības īstenais loceklis)
Jaukas pasakas un stāsti, tiem latviešiem par gudru mācību sarakstīti no mācītāja Gedert Fridrik Stender. Jelgava, 1766. 328 lpp.
Gedanken ueber die Lavaterische Aussichten in die Ewigkeit. In Briefen an Se[inen] Hochwohlgeb[orenen] Herrn Landeshauptm[ann] von B[olschwing]. Riga, 1771. — 46 S. (Domas par Lavātera izredzēm mūžībā. Vēstulēs augstdzimušajam Bolšvinga kungam.)
Wahrheit der Religion wider den Unglauben der Freigeister und Naturalisten. Jelgava, Aizpute, 1772. — 472 S. (Reliģijas patiesība pret brīvdomātāju un naturālistu neticību)
Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas. Sarakstīta no Sērpils un Sunākstes baznīckunga Stendera. Jelgava, Aizpute, 1774. — 320 lpp.
Jaunas ziņģes pēc jaukām meldijām, par gudru izlustēšanu. Jelgava, Aizpute, 1774. — 78 lpp.
Svētas gudrības grāmatiņa, sarakstīta no Sērpils un Sunākstes baznīckunga Stendera. Jelgava, Aizpute, 1774.
Tās kristīgās mācības grāmata, tiem latviešiem par svētu izskaidrošanu sarakstīta no Sērpils un Sunākstes baznīckunga Stendera. Jelgava, Aizpute, 1776.
Jauna ABC un lasīšanas mācība. Jelgava, 1782., (1787., 1797.) — 31 lpp.
Jauna gada vēlēšanas pēc ikkatra gribēšanas. Jelgava, 1782. — 16 lpp.
Jauna izskaidrota dziesmu grāmata, līdz ar svētām lūgšanām, tiem latviešiem par svētīšanu sarakstīta no Sēlpils un Sunākstes vecā baznīckunga Stendera. Jelgava, 1783., otrā daļa 1792.
Mosaische Kosmogonie. Naturgemaesse Realuebersetzung der mosaischen Schoepfungsgeschichte und ihrer Perioden, mit Anmerkungen fuer denkende Leser. Mitauische Monatsschrift. 1784. — Nr.4. — S. 27-58
Anmerkungen über die Offenbarung Gottes in der Natur. Jelgava, 1785. (Polemika par darbu: J.M.G. Besecke. Die Offenbarung Gottes in der Natur)
An seine Kinder und Enkel, bei der nahen Trennung von seiner Tochter, von G.F.Stender. Mitau, 1787. — 4 S.
Bildu Ābice. Jelgava, 1787. — 16 lpp.
Par dzimtu prinča šūpuli. Lettische Uebersetzung der Empfindungen bei der Wiege der Erbprinzen von Kurland. Mitauische Zeitung, 1787. — Nr. 31
Lettisches Lexikon. In zween Theilen abgefasset, und den Liebhabern der lettischne Literatur gewidmet von Gotthard Friedrich Stender, Praepositus emeritus zu Selburg, [..]. Mitau, 1789. — 773 S. (1: Lettisches Woerter und Nahmen — apmēram 7000 vārdu tulkojums no latviešu uz vācu valodu, 2: Deutschlettisches Woerter und Nahmen — apmēram 14 000 vārdu tulkojums no vācu uz latviešu valodu)
Elīzes divpadsmit svētas dziesmas, latviešu valodā pārtulkotas no tā vecā mācītāja Stendera. Jelgava, 1789. — 40 lpp.
Ziņģu lustes. Otra daļa. Jelgava, 1789. — 94 lpp.
Pasakas un stāsti, tiem latviešiem par gudru mācību sarakstīti. No jauna pārlūkoti un vairoti no tā vecā Sērpils un Sunākstes baznīckunga Stender. Jelgava, 1789.
Mazā Bībele. Tas ir: Svēti Stāsti no Dieva Vārdiem izlasīti un ar izskaidrotām un spēcīgām Mācībām un svētām Domām iztaisīti no tā vecā Sērpils mācītāja Stendera. Jelgavā: 1790.
Clavis magiae. Die geheime Naturweisheit vom Stein der Weisen, historisch, physisch und praktisch beleuchtet. Nebst einen hermetischen Lexiko und Anhang. Von Gottfried Spes. Moosbrunn, 1794. — 160 S. (ar pseidonīmu "Gotfrīds Spess", manuskripts glabājas Tērbatas universitātes bibliotēkā)
Der erhabene Lobesgang Gottes zur allgemeinen Gottesverehrung, als eine Beilage zu den philosophischen Gedanken. Mitau, 1796. 4 S.
Dieva lielums. Viena augsta dziesma no nelaiķa mīļa veca Stendera, kura starp viņa atlikušiem papīriem atrasta tapusi. Latviska gada grāmata, 1797. — Nr.2. (publicēta pēc nāves)
Tā mūžība (fragments)
Bezgalīgs vārds tās mūžības!
Pie ka jau visi prāti reibst un stājās!
Ak daiļums, ko ne viens izdibinās,
Lai visas pasauls domas kopā krājās!
Ir enģels paliek klus', tev' domādams,
Tavs mērs nedz sniedzams, nedz ar izsakāms.
Tu bezdibens, iekš kā tie laiki slīkst:
No tevi visi gadi nāk un rodās,
Iekš tev tie atkal visi krīt un nīkst
Un mūžu mūžam atpakaļ ne dodās.
Tu nākams kaps, iekš kā šī pasaul’ celsies!
Tu avots, no kā cita pasaul' celsies!
[..]
Kāpēc tad sirsniņ visai noskumsti?
Kam bīsties panest īsas pasaul's bēdas?
Salīdzini šo acumirklīti
Ar mūžību, kur visas kaites sēdās.
Šis laiks ir zūdams, drīz tu kļūsi mijis, -
Kas zūdams ir, ir kā ne būtu bijis.
Ar stipru cerību apbruņojies,
Tad drošs un priecīgs tavā mūžā būsi,
Jo šis tavs mūžs kā skriedams drīz aizies;
Pēc nebeidzamā mūžībā nokļūsi,
Kur ielīgsmots un svētīts mūžīgi
To īstu būšanu iedabūsi.
Ar Stendera dzimtas mantojumu var iepazīties Vecā Stendera kabinetā, kas izveidots Viesītes muzeja "Sēlija" nodaļā Paula Stradiņa skola. Tā ir viena no divām vietām Latvijā, kur var aplūkot Stendera izgudroto veļasmašīnu, kas izgatavota pēc viņa publicētā apraksta.[8]
Stendera vārdā ir nosauktas ielas Rīgā, Liepājā, Valkā un Augšdaugavas novada Eglaines pagastā.
Sakarā ar Stendera 300. dzimšanas dienu 2014. gadā Rīgā, Jelgavā un Sunākstē notika viņa piemiņas pasākumi:
no Sunākstes baznīcas līdz mācītājmuižai izveidoja Latviešu ābeces burtu taku;
Sunākstes centrā atklāja mākslinieka Visvalda Asara veidotu piemiņas zīmi;
no 2014. gada 4. līdz 6. septembrim notika starptautiska zinātniska konference, tajā nolasītie referāti apkopoti rakstu krājumā: "Gothards Frīdrihs Stenders (1714—1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā. Gotthard Friedrich Stender (1714—1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext. Gotthard Friedrich Stender (1714—1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts". Sastādītāja Māra Grudule. Rīga: LU LFMI, 2018. 559 lpp.;
Latvijas Banka laida apgrozībā Vecajam Stenderam veltītu kolekcijas monētu, kas bija ceturtā apgrozībā laistā Latvijas eiro kolekcijas monēta;
Latvijas Pasts izdeva Vecajam Stenderam veltītu pastmarku;
2017. gadā nodibināja Stendera biedrību viņa uzskatu izpētei, izplatīšanai un tālākai attīstīšanai.
Zigrīda Frīde. Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders. Rīga, 2003.
Jānis Stradiņš. Stenders un viņa "Augstas gudrības grāmata". Rīga, 1975.
Kārlis Kundziņš. Vecais Stenders savā dzīvē un darbā. Jelgava, 1897.
Johans Georgs Čarnevskis. Stendera dzīve. Jelgava: 1805. (Stenders Leben, nebst Anmerkungen und Beilagen. Eine Vorlesung, den 21. Mai/4. Junius 1796 im Pastorate zu Sonnaxt gehalten) (vāciski)
Истина религии вообще: В двух частях, из которых в первой доказывается истина религии вообще противу неверия вольнодумцов и натуралистов; а во второй утверждается истина християнской религии, следуя священному писанию противу неверия натуралистов. Ч. 1. — В Москве: печатана в вольной типографии И. Лопухина, 1785. — XVI, 212 с. (atkārtos izdevums: Москва: В Университетской типографии, 1820. – Ч. 1. – 264, Ч. 2. – 401) (krieviski)
.jpg)
.jpg)
.svg){kind=small}
