polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās sēņu, dzīvnieku un cilvēka šūnās From Wikipedia, the free encyclopedia
Glikogēns ir polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās sēņu, dzīvnieku un cilvēka šūnās.[1] Cilvēkam glikogēns galvenokārt tiek veidots un uzkrāts aknu šūnās (hepatocītos) un muskuļos.[2] Glikogēns kalpo par enerģijas rezervēm. Lielākās enerģijas rezerves ir taukaudos esošie tauki, bet glikogēns ir svarīgākais no enerģijas rezervēm izmantotajiem ogļhidrātiem dzīvniekiem. Muskuļos esošais glikogēns tiek pārveidots par glikozi un izmantots turpat, savukārt noārdītais glikogēns aknās tiek glikozes veidā transportēts uz jebkuru orgānu ķermenī.
Glikogēns ir analogs cietei, kas ir glikozes polimērs augiem, tādēļ tiek saukts arī par dzīvnieku cieti. Tam ir līdzīga struktūra kā amilopektīnam (cietes sastāvdaļai), taču tā molekulas ir vairāk sazarotas un kompaktākas nekā cietei. Glikogēns kalpo kā enerģijas rezerve situācijās, kad strauji nepieciešama enerģija, taču tā ir mazāka nekā, ja tiktu lietoti tauki.
Hepatocītos esošais glikogēns var sastādīt līdz pat 8% no kopējā aknu svara (100—120 g pieaugušajiem) tieši pēc ēdienreizes. Muskuļos glikogēns sastāda tikai 1% no to masas. Glikogēna daudzums, kas tiek uzglabāts ķermenī, ir atkarīgs no fiziskajiem treniņiem, pamata metabolisma un ēšanas paradumiem. Glikogēna sintēzi veicina aizkuņģa dziedzera hormons — insulīns.[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
