Federālisms

Federālisms ir valsts pārvaldības forma, kas balstās uz federatīviem pamatiem, tas ir, ka vienības, kaut arī saglabā zināmu pašnoteikšanās pakāpi, ir saistītas ar kopēju vadību vai valdību. Politiskā izpratnē federālisms ir gan federācijās, gan konfederācijās.

Federālisms tiek izmantots dažādās valstīs, tostarp ASV, Vācijā, Šveicē, Kanādā un Austrālijā. Katrai valstij ir sava specifiskā federālisma versija, pielāgota tās vēsturiskajiem, politiskajiem un sociālajiem apstākļiem.

Iezīmes

Federālisms parasti ietver šādas iezīmes:

• Divu vai vairāku valdības līmeņu pastāvēšana: Federālajās valstīs pastāv centrālā valdība un vairākas reģionālās vai vietējās valdības, piemēram, štati, provincēs vai kantoni.
• Varas sadalījums: Konstitūcija vai cits pamata likums nosaka, kuras pilnvaras un atbildības pieder centrālajai valdībai un kuras — reģionālajām valdībām.
• Autonomija: Reģionālās valdības darbojas autonomi noteiktās jomās, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, vietējā ekonomikā utt.
• Kopīgas pilnvaras: Dažās jomās centrālā un reģionālās valdības var dalīties pilnvarās, piemēram, infrastruktūras attīstībā vai tiesību aizsardzībā.
• Konstitūcijas aizsardzība: Federālismu parasti aizsargā konstitūcija, kas nosaka varas sadalījumu un nodrošina, ka abas valdības līmeņi darbojas savās robežās.

Skatīt arī

• Federācija (valsts)
• Konfederācija

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Federālisms.
• «Federalism» (angļu). Encyclopedia Britannica.