Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Vēsture un mācība
Sākumā Lutera mācības piekritēji paši sevi sauca par evaņģēliskajiem kristiešiem, taču pāvesta piekritēji protestēja pret šo nosaukumu un tas neieviesās. Vārdu luterāņi pirmie lietoja reformācijas pretinieki un tas nostiprinājās tikai pēc Trīsdesmitgadu kara 17. gadsimta vidū.[1]
Luterisma mācības galvenais avots ir Vecās un Jaunās Derības Svētie Raksti Bībele. Nozīmīgākie dokumenti ir 1580. gadā izdotā Vienprātības grāmata, kurā apkopotas senbaznīcas un Reformācijas laika ticības apliecības. Līdzās Mārtiņam Luteram, liela ietekme uz luterisma norobežošanos no Romas mācības bija Filipam Melanhtonam un otrās paaudzes luteriskās teoloģijas pārstāvjiem — Jākobam Andreā un Mārtiņam Kemnicam.
Laika gaitā ir nostiprinājušies divi lielākie luterisma virzieni: t.s. liberālais luterisms, kas savā mācībā un praksē visbiežāk līdzinās protestantismam un konfesionālais jeb ortodoksālais luterisms, kas par savas mācības un prakses pamatu uzskata Bībeli un apliecina ticību atbilstoši Vienprātības grāmatā apkopotajām ticības apliecībām. Vēl sastopams evaņģēliskais katolicisms, luterisma virziens, kas, paturot visas ortodoksa luterisma iezīmes, uzsver luteriskās baznīcas kontinuitāti attiecībā pret seno katolisko baznīcu.
Svarīgākās luterisma teoloģijas iezīmes ir:
- Trīs solas sola Scriptura (vienīgi Raksti), sola gratia (vienīgi Kristus žēlastība), sola fide (vienīgi ticība).
- Pestīšanas iespējamība, tikai pateicoties Jēzus Kristus aizvietnieciskajam krusta upurim.
- Bauslības un Evaņģēlija šķiršana.
Luterisma izplatība
Pasaulē ir aptuveni 60 miljoni luteriešu, no kuriem aptuveni 38 miljoni dzīvo Eiropā. Galvenās mītnes zemes ir ASV, Vācija, Skandināvijas valstis.
Organizācijas
Nozīmīgākās starptautiskās organizācijas: Pasaules Luterāņu federācija, Starptautiskā luterāņu sinode un Konfesionāli evaņģēlisko luterāņu konference.
Luterisms Latvijā
Vēsturiski luterisms ir trešā senākā[2] kristīgā konfesija Latvijā. 2007. gadā luterāņi veidoja lielāko kristīgo konfesiju Latvijā (290 draudzes, ap 450 tūkstošiem ticīgo) līdztekus katoļiem (284 draudzes, ap 430 tūkstošiem ticīgo) un pareizticīgajiem (117 draudzes, ap 350 tūkstošiem ticīgo).[3] Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas ziņojumā par reliģisko organizāciju 2015. gada darbības pārskatiem minēts, ka Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai ir 700 465 locekļi.[4]
Latvijā luterāņi veido trīs Baznīcas:
- Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ar 288 draudzēm[5] un aptuveni 450 000 ticīgajiem,[6]
- Latvijas Konfesionāli luteriskā baznīcu ar astoņām draudzēm un aptuveni 250 ticīgajiem,
- Evaņģēliski luterisko brīvbaznīcu Latvijā ar četrām draudzēm un misijām
- un atsevišķas draudzes.
Atšķirības šo Baznīcu starpā veido atšķirīga pieeja baznīcu sadraudzības vai nošķiršanās izpratnei.
Latviešu luterāņus ārpus Latvijas, lielākoties, vieno Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas.
Atsauces
Skatīt arī
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
