From Wikipedia, the free encyclopedia
Emma Goldmane (Emma Goldman, dzimusi 1869. gada 27. jūnijā, mirusi 1940. gada 14. maijā) bija ebreju izcelsmes anarhiste, kura plašākam sabiedrības lokam ir zināma ar savu politisko aktivitāti, darbiem un runām. Viņa 20. gadsimta sākumā Ziemeļamerikā un Eiropā nospēlēja nozīmīgu lomu anarhistu politiskās filozofijas attīstībā.
| Emma Goldmane Emma Goldman | |
 | |
| Dzimusi | 1869. gada 27. jūnijā Kauņa, Krievijas Impērija (tagad  Lietuva) |
| Mirusi | 1940. gada 14. maijā Toronto,  Kanāda |
Goldmane ir dzimusi Kauņā. 1885. gadā viņa emigrēja uz ASV un apmetās uz dzīvi Ņujorkā, kur pievienojās anarhistu kustībai.[1] Vēlāk Goldmane bija viena no redzamākajām anarhokomunisma un agrīnā feminisma pārstāvēm.
Četru anarhistu sodīšana ar nāvi pēc Heimarketa dumpja (Haymarket Riot) 1886. gadā krasi mainīja viņas dzīvi. Goldmane izšķīrās no vīra, devās uz Ņujorku. Šeit viņa kopā ar domubiedru Aleksandru Berkmanu kļuva par anarhistu līderiem.
1893. gadā Goldmanei piesprieda viena gada cietumsodu par "musināšanu uz dumpi", jo publiski aicināja bezdarbniekus - prasiet darbu, ja viņi nedod darbu, prasiet maizi, ja viņi nedod maizi, paņemiet to paši. 1901. gadā Goldmani arestēja aizdomās par līdzdalību ASV prezidenta Viljama Makinlija noslepkavošanā, tomēr pierādījumi trūkuma dēļ viņu atbrīvoja. 1916. gadā arestēta par kontracepcijas literatūras izplatīšanu, bet 1917. gadā - par propagandu pret iesaukšanu dienestā Pirmajā pasaules karā.
1919. gadā, kopā ar citiem radikālajiem ASV politiķiem, Emma Goldmane tika deportēta uz Padomju Krieviju. Redzēdama reālo dzīvi Krievijā, viņa vīlās jaunajā iekārtā, un 1921. gadā pārcēlās uz Franciju, kur dzīvoja ar Pegijas Gugenheimas atbalstu. Par gadiem Krievijā sarakstījusi darbu My Disillusionment in Russia.
1936. gadā devās uz Spāniju atbalstīt republikāņus pilsoņu karā.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emma Goldmane |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
