From Wikipedia, the free encyclopedia
Eižens Počs (dzimis 1939. gadā) ir bijušais PSRS diplomāts un Latvijas PSR sabiedriskais darbinieks. Latvijas PSR ārlietu ministrs (1989—1990).
| Eižens Počs | |
|---|---|
| Latvijas PSR ārlietu ministrs | |
|
Amatā 1989. gads — 1990. gads | |
| Priekštecis | Leonards Bartkevičs |
| Pēctecis | Jānis Jurkāns[a] |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1939. gadā |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Komunistiskā partija |
| [a] kā Latvijas Republikas ārlietu ministrs | |
Dzimis 1939. gadā Antona Poča ģimenē. 1970. gadā sāka darboties Padomju Savienības diplomātiskajā dienestā, bija PSRS vēstniecības ASV pirmais sekretārs, tad PSRS ģenerālkonsuls Indonēzijā. Atmodas kustības laikā 1989. gadā viņu iecēla par Latvijas PSR ārlietu ministru. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Poču iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[1]
1990. gada 22. maijā viņu atlaida no amata un par LR ārlietu ministru kļuva Jānis Jurkāns. No 1990. gada 14. augusta līdz 1992. gada 31. decembrim Eižens Počs bija PSRS, tad Krievijas Federācijas vēstnieks Zambijas Republikā. 1993. gada 12. martā viņš bija viens no paziņojuma “Mūsu sāpe — Latvija” parakstītājiem, aicinot balsot 5. Saeimas vēlēšanās par "Republikas platformu". 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā nesekmīgi kandidēja no Latvijas Vienības partijas saraksta.[2] Tajā pašā laikā strādājis par Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūta lektoru un SIA “Livingstons” direktoru.[3] Vēlāk darbojies privātajā biznesā.
2023. gadā publicējis atmiņu krājumu "Počs PSRS un Latvijas diplomātijas gaiteņos".[4] Precējies, ir divas meitas.[5]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.