From Wikipedia, the free encyclopedia
Edvards I (angļu: Edward I; dzimis 1239. gada 17. jūnijā, miris 1307. gada 7. jūlijā), dēvēts arī par Garkāji (angļu: the Longshanks) vai Skotu Veseri (latīņu: Malleus Scotorum), bija Anglijas karalis no Plantagenetu dinastijas, kurš valdīja no 1272. līdz 1307. gadam.
| Edvards I Edward I | |
|---|---|
 | |
| Anglijas karalis | |
|
Amatā 1272. gada 16. novembris — 1307. gada 7. jūlijs (kronēts 1274. gada 19. augustā) | |
| Priekštecis | Henrijs III |
| Pēctecis | Edvards II |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1239. gada 17. jūnijā Vestminsteras pils, Londona, Anglija (  Apvienotā Karaliste) |
| Miršanas dati |
1307. gada 7. jūlijā (68 gadu vecumā) Burgbaisendsa (Burgh by Sands), Anglija (Kambrija, Apvienotā Karaliste) |
| Apglabāts |
Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste |
| Dinastija | Plantagenetu dinastija |
| Tēvs | Henrijs III |
| Māte | Provansas Eleonora |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Kastīlijas Eleonora (1254-1290) Francijas Margarita (1299-1307) |
| Bērni | 19 bērni, to skaitā Akras Džoana, Edvards II |
| Reliģija | katolisms |
Edvards bija Henrija III vecākais dēls. Tēva valdīšanas laikā piedalījās sazvērestībās pret karali. Vēlāk tomēr pārgāja tēva pusē un piedalījās muižnieku sacelšanās apspiešanā. No 1270. līdz 1274. gadam piedalījās Astotajā Krusta karā, karoja Svētajā zemē. Atceļā Edvardu sasniedza ziņa par karaļa nāvi un pēc atgriešanās 1274. gadā viņš tika kronēts par jauno karali.
Kāpjot tronī pieņēma vārdu "Edvards I", kaut arī pirms viņa Anglijā bija bijuši trīs citi karaļi ar šādu vārdu, jo uzskatīja, ka vienota Anglijas Karaliste sākusies tikai ar Normandiešu dinastiju. Daudz nodarbojās ar valsts likumu kodificēšanu un unificēšanu. Centralizēja valsti, sāka regulāri sasaukt parlamentu.
No 1276. līdz 1283. gadam Edvards I iekaroja Velsu. Tās pilnīgai pakļaušanai tika uzbūvēti daudzi cietokšņi un pilsētas, Velsā tika ievesti angļu zemnieki. 1290. gadā padzina no valsts visus ebrejus.
Pēc Skotijas karalienes Margaritas nāves viņš par skotu karali iecēla Džonu I Baliolu (Iain Bailiol) un neveiksmīgi centās pakļaut Skotiju, iegūstot iesauku "Skotu Veseris" (Hammer of the Scots). Viljama Vollesa vadītā sacelšanās izjauca Edvarda I plānus un, kaut arī viņam galu galā 1298. gada Vollesu izdevās sakaut, Skotijas tronī kāpa Roberts I Brūss, kuram pēc Edvarda I nāves izdevās padzīt angļus no Skotijas.
Edvards I mira kārtējā karagājiena uz Skotiju laikā 1307. gadā, atstājot mantiniekam Eduardam II valsti ar finansiālām un politiskām problēmām.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edvards I Plantagenets. | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Plantagenetu dinastijas valdnieks .svg){kind=small} | ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Henrijs III |
Anglijas karalis 1272.-1307. |
Pēctecis: Edvards II | ||
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
