Dzintars Sodums (dzimis 1922. gada 13. maijā Rīgā, miris 2008. gada 18. maijā Ikšķilē) bija latviešu rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Dzintars Sodums dzimis 1922. gadā Rīgā. Viņa tēvs, Andrejs Sodums, bija centrālās savienības “Konsums” darbinieks, vēlāk arī direktors un pēc padomju okupācijas tika izsūtīts (Dzintars Sodums, viņa māte un māsa paglābās no izsūtīšanas, jo vecāki nesen bija šķīrušies). Dzintara Soduma māte Ella Soduma strādāja Zemnieku savienības laikraksta "Brīvā Zeme" redakcijā. 1936. gadā pabeidza Rīgas 23. pamatskolu. Par savu pirmo skolu Dz. Sodums raksta: „Labāko materiālu, ar ko dzīvot gadu desmitus, man ir devusi Rīgas 23. pamatskola Kronvalda bulvārī. Skolu vadīja Demokrātiskā Centra biedrs Sprīvulis, skolotāji bija no dažādām demokrātiskās Latvijas politiskajām partijām, bet vairākums ar sociāldemokrātisku un liberālu pārliecību." 1941. gadā Sodums beidza Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju, kurā bija padziļināti apguvis antīko un angļu literatūru. 1942.—1943. gada ziemā studēja Latvijas Universitātes humanitārās fakultātes ievada kursa priekšmetus.
Soduma dzimtu trīs okupācijas Latvijas teritorijā skāra sevišķi smagi. Pirmās padomju okupācijas laikā 1941. gada 13. un 14. jūnijā tika izvesti tēvs, tēva otrā sieva un viņu bērns, vēl zīdainis, tēvamāte un tēvabrālis. No mātes radiem jau 1940. gada jūlijā tika apcietināts un vēlāk nošauts mātes brālis Ernests Brastiņš, pirmajā padomju okupācijas gadā čeka apcietināja un nogalināja arī Ernesta Brastiņa dēlu Austrumu, tika izvests mātes svainis Fricis Ansons, kurš izsūtījumā gāja bojā.
1943. gada aprīlī Sodumu iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja uz Volhovas fronti, kur viņš strādāja par kara ziņotāju. 18 mēnešus Sodums bija kara žurnālists, rakstīja laikrakstam Tēvija. 1944. gada oktobrī Rīgā Sodums dezertēja, ziemu nelegālā stāvoklī pavadīja Kurzemē un 1945. gada 17. maijā ar laivu nokļuva Gotlandē (šis laiks attēlots biogrāfiskajā romānā "Taisām tiltu pār plašu jūru"). Zviedrijā vasaru nostrādājis kā laukstrādnieks, Sodums pārcēlās uz Stokholmu, kur strādāja kā mašīnburtlicis un korektors. 1946. gadā Sodums salaulājās ar bijušo Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Skaidrīti Kronbergu. 1963. gadā viņš izceļoja uz Bostonu ASV, kur no 1963. gada decembra līdz 1973. gadam strādājis par burtlici un korektoru (izglītību papildinājis Amerikas tipogrāfijas arodbiedrības skolā Kolorādo). ASV Sodumu ģimenē piedzima divi dēli - Andris un Mārcis Sodumi.
Pēc dzīvesbiedres Skaidrītes nāves Sodums 2006. gadā pārcēlās uz Latviju un dzīvoja rakstnieces un viņa daiļrades popularizētājas Noras Ikstenas mājās Ikšķilē. Dzintars Sodums miris 2008. gada 18. maijā un apbedīts Ikšķiles kapos.
2013. gadā Ikšķiles novads nodibināja Dzintara Soduma balvu, kuru ik gadu maijā piešķir par novatorisku sniegumu latviešu literatūrā. Balvas žūrijā sākotnējos gados ir bijuši Ikšķiles Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, kultūras žurnāliste Liega Piešiņa, redaktors Arturs Hansons un rakstniece N. Ikstena.[1] Vēlāk balvas žūrijas sastāvs mainījās, tajā ir Ogres pašvaldības darbinieki un pieaicināti publicisti un literāti.
- 2013 - Jānis Rokpelnis par grāmatu "Rīgas iestaigāšana", Pēteris Draguns par dzejoļu krājumu "Tumšā stunda" un Egīls Venters par romānu "Mainīgā intervence".
- 2014 - Inga Ābele par kultūrvēsturisko romānu "Klūgu mūks" un Andris Zeibots par romānu "Okeāniskais es".
- 2015 - Māris Bērziņš par vēsturisko romānu "Svina garša".[2]
- 2016 - Nora Ikstena par vēsturisko romānu "Mātes piens" un Uldis Bērziņš par "Eddas dziesmu" tulkojumu.[3]
- 2017 - Knuts Skujenieks par Genādija Aihi grāmatas "Paklanīšanās dziesmai" atdzejojumu un Jānis Tomašs par dzejoļu krājumu "Melnie darba cimdi".[4]
- 2018 - Silvija Brice par Gintera Grasa grāmatas "Par beidzamību" tulkojumu un Mārtiņš Zvīdriņš par grāmatu "#Fudzi 161 km".[5]
- 2019 - Andris Akmentiņš par romānu “Skolotāji”, igauņu dzejnieks Contra un tulkotājs Guntars Godiņš par grāmatu “Tik grūti ir būt latvietim”, Einārs Pelšs par grāmatu “Rembo 2016”.[6]
- 2020 - Viktors Freibergs par grāmatu "Kinomāna slimības vēsture".[1]
- 2021 - Silvija Brice par dienasgrāmatas pierakstu apkopojumu "Baigās piezīmes", Amanda Aizpuriete par dzejoļu krājumu "Pirms izvākšanās" un Arvis Viguls par Ričarda Brotigana grāmatas “Foreļu cope Amerikā” tulkojumu.[7]
- 2022 - Iveta Troalika par romānu "Tūlīt paliks labāk".
- 2023 - Elga Kairiša par romānu "Ne tagad, ne vēlāk - nekad!".[8]
Kopotos rakstus 7 sējumos (2001-2008) publicējis apgāds "Atēna".
Romāni
- Taisām tiltu pār plašu jūru (1957), darbs vēlāk pārstrādāts kā "Beztiesīgie"
- Jauni trimdā (1997)
- Savai valstij audzināts (1993)
- Blēžu romāns 1943-44 (2002)
- Viņpuse (2008)
"Taisām tiltu pār plašu jūru", "Blēžu romāns 1943-44", "Savai valstij audzināts" un "Jauni trimdā" ir Dzintara Soduma autobiogrāfiska tetraloģija. "Blēžu romāns 1943-44" un "Taisām tiltu pār plašu jūru" attēlo Soduma piedzīvoto Otrā pasaules kara laikā Latvijā, galvenokārt, Kurzemē. "Savai valstij audzināts" stāsta par Soduma bērnībā piedzīvoto, morāles principiem, kas viņam ieaudzināti. "Jauni trimdā" rakstīts pēc 40 gadus krātām piezīmēm un ataino laiku Stokholmā no 1945. gada līdz 1963. gadam.
Stāsti
- Lāčplēsis trimdā
- Varoņu konference
- Ezis akā (alegorisks stāsts par divām okupācijām, kas latviešiem bija jāpiedzīvo)
Lugas
- Ostā
- Notikumi dzīvokļu priekšpilsētas otrā stāvā
- TV vienādojums
Tulkojumi
- Hermanis Hese Narciss un Zeltamute (1951, 2003)
- Džeimss Džoiss Uliss (1960, 1993, 2012)
- Džeimss Džoiss Dublinieši (2012)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
