Latvijas politiķis From Wikipedia, the free encyclopedia
Dzintars Rasnačs (dzimis 1963. gada 17. jūlijā Jūrmalā[1]) ir latviešu jurists un politiķis, Nacionālās apvienības biedrs (iepriekš ilgus gadus pārstāvējis "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"). Bijis sešu Saeimas sasaukumu deputāts un tieslietu ministrs vairākās valdībās.
| Dzintars Rasnačs | |
|---|---|
.jpg) Dzintars Rasnačs 2014. gadā | |
| Latvijas Republikas tieslietu ministrs | |
|
Amatā 2014. gada 5. novembris — 2019. gada 23. janvāris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| Priekštecis | Gaidis Bērziņš |
| Pēctecis | Jānis Bordāns |
|
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1998. gada 26. novembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | |
| Priekštecis | Romāns Apsītis |
| Pēctecis | Ingrīda Labucka |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2014. gada 5. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 11. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | |
| 10. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| 9. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | |
| 8. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2004. gada 21. jūlijs — 2006. gada 7. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 7. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1963. gada 17. jūlijā Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Politiskā partija |
|
| Dzīvesbiedrs(-e) |
|
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Mācījies Rīgas 24. vidusskolā.[2] Pēc pamatizglītības iegūšanas iestājies Rīgas industriālajā politehnikumā, ko pabeidzis 1982. gadā kā štanču un presformu izgatavošanas tehnologs.[3] Divus gadus dienējis Padomju armijā.[2]
1990. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 2000. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu.[3]
Dz. Rasnačs darba gaitas uzsāka rūpnīcas VEF instrumentu fabrikā, kur nostrādājis sešus gadus.[2] Strādādams VEF, iesaistījies Latvijas Tautas frontē.
1988. gadā iestājās PSRS Komunistiskajā partijā.[4] Latvijas Tautas frontē iesaistījās tās pirmsākumos 1988. gadā, kā LTF kandidāts bijis ievēlēts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomē.
Kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Šī sasaukuma laikā bija "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas konsultants[2] un Saeimas deputāta Aleksandra Pētersona palīgs.
1995. gada 21. decembrī kļuvis par tieslietu ministru Andra Šķēles valdībā.[2] Amatu saglabājis arī A. Šķēles otrajā valdībā un sava partijas biedra Guntara Krasta Ministru kabinetā. No 1997. gada maija līdz jūnijam pildīja arī aizsardzības ministra pienākumus pēc Andreja Krastiņa demisijas.[5] Amatu zaudējis, kad līdz ar 7. Saeimas darbības uzsākšanu tika nomainīta valdība.
1998. gada vēlēšanās ievēlēts 7. Saeimā. Līdz 2000. gada maijam bijis TB/LNNK frakcijas priekšsēdētāja biedrs.[3] Parlamentā bijis Eiropas lietu komisijas sekretārs, Juridiskās komisijas priekšsēdetāja biedrs, bijis četru apakškomisiju loceklis (tai skaitā apakškomisijas darbam ar Administratīvā procesa likumu priekšsēdētājs) un darbojies vairākās parlamentu sadarbības grupās.[3]
2002. gadā kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, sākotnēji nav ievēlēts. Kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, arī nav ievēlēts. Drīz nonāca Saeimā, jo Roberts Zīle kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu.[6] Bija Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis, vairāku apakškomisiju, delegāciju un grupu loceklis.[6]
2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā.[7] Ievēlēts par Saeimas sekretāru, bija pastāvīgs Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī Juridisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs. Darbojās arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, Juridiskās komisijas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu, vairākās delegācijās un grupās.[7]
2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Nacionālās apvienības saraksta. Pirmajā Saeimas sēdē ievēlēts par tās sekretāra Kārļa Šadurska biedru. 2011. gada rudenī Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā, kur saglabāja vietu prezidijā, kļūstot par Saeimas sekretāru. 2014. gadā ticis ievēlēts 12. Saeimā.
2014. gada novembrī kļuva par tieslietu ministru Laimdotas Straujumas valdībā. Amatu saglabājis arī Māra Kučinska valdībā. 2018. gada rudenī Dz. Rasnačs kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts.
2014. gada oktobrī Rasnačs atzina, ka maksātnespējas jomā ir problēmas un atsevišķas lietas neesot noregulētas pietiekami augstā līmenī, tomēr uzskatīja, ka problēmas ir krietni pārspīlētas un tās esot jārisina kompleksi kopā ar tiesībsargājošajām iestādēm un pašām bankām.[8] Rasnačs arī pauda viedokli, ka Nacionālo apvienību par maksātnespējas administratoru partiju dēvējot nu jau tikai inerces pēc, atzīstot ka pirms diviem un vairāk gadiem šāda ietekme tiešām esot bijusi, tomēr tagad tādas vairs neesot.[9]
2017. gadā Rasnačs veica maksātnespējas jomas reformu, maksātnespējas administratoriem nosakot valsts amatpersonas statusu, eksamināciju un displināratbildību, kā arī prakses vietās uzsākot pārbaudes. 2018. gadā maksātnespējas administratoru skaits bija samazinājies no 312 līdz 255.[10]
2017. gada 26. maijā Ārvalstu investoru padome Latvijā atzina, ka maksātnespējas jomā kopumā situācija ir uzlabojusies, ļoti augstu novērtējot maksātnespējas procesu uzlabošanā paveikto un atzinīgi novērtējot pieņemto rīcības plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai.[11] Eiropas Savienības Padome 2018. gada ziņojumā par Latviju atzina, ka pēdējos gados "ir novērstas konkrētas maksātnespējas regulējuma nepilnības, kas ļāva veikt būtiskus procesa pārkāpumus", vienlaikus gan atzīstot, ka "ēnu ekonomika un tiesu sistēma ir visvājākās jomas Latvijā visumā labvēlīgajā darījumdarbības vidē."[12] Arī Eiropas Komisija atzina, ka "pēdējo gadu laikā ir ievērojami nostiprināts maksātnespējas procesa regulējums", "ieviešot ciešāku uzraudzību, stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un smagākus sodus par amatpārkāpumiem", kā arī pastiprināts regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā.[13]
Dzintars Rasnačs bijis precējies četras reizes. Otrā sieva — Ārija Millere (divi dēli), trešā sieva — Antra Krastiņa (dēls un meita).[14] 2016. gadā plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka ministram ir līgava: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas augsta ranga ierēdne Alda Ozola,[15] ar ko viņš 2016. gadā apprecējās,[16] bet 2020. gadā izsķīrās.
2008. gadā izdotas grāmatas „Mūsu vēsture: 1985—2005” 2. daļā un Lato Lapsas grāmatā „Simt gudro galvu un citi zvēri” citēts kāds Rasnača paskaidrojums policijai par konfliktu ar bijušo sievu Āriju Milleri, kura lamājoties ar rabarberu kātiem no visa spēka esot viņam situsi pa seju un kaklu, bet pēc to salūšanas ar rokām situsi pa galvu un ar kāju spērusi pa kājstarpi, savukārt pēc Rasnača iecirstās pļaukas ar tālruņa klausuli pārsitusi viņam pieri.[14][17][18]
2016. gada 30. marta pusdienu pārtraukumā Rasnačs ministrijas mikroautobusa vadītājam iedeva 20 eiro un norīkoja „steidzamības kārtā” ar mikroautobusu pārvest viņam piederošu skapi no viņa dzīvokļa Āgenskalnā uz viņa līgavas dzīvesvietu Rīgas centrā. Šī rīcība izraisīja rezonansi plašsaziņas līdzekļos. Ministrs par to atvainojās, atzīstot, ka izdarījis rupju profesionālās ētikas pārkāpumu un uzsvēra, ka notikušais bijis „izņēmuma gadījums steidzamības kārtībā”.[19][20] KNAB pēc publicista Lato Lapsas iesnieguma veica Rasnača rīcības izvērtēšanu, konstatēja tajā likumpārkāpumu un piesprieda ministram 250 eiro lielu sodu.[21][22]
Rasnača vaļasprieki ir makšķerēšana, hokejs un boulings.[23] Viņš arī aktīvi lieto sociālo tīklus, kur bieži publicē dažādas fotogrāfijas gan no darba, gan privātās dzīves, no kurām gan dažas sabiedrībā izpelnījušās pretrunīgu reakciju par to piedienību amatpersonai.[18][23] Savukārt citi Twitter lietotāji, tostarp, politiķis Mārtiņš Bondars, politiķis Kārlis Seržants, žurnāliste Olga Dragiļeva un žurnālists Arnis Krauze, Rasnačam vairākkārt pārmetušu savu kritiķu un pretēju viedokļu paudēju bloķēšanu.[24][25]
No 2016. gada 19. oktobra līdz 15. novembrim Juridiskās koledžas telpās notika Rasnača fotogrāfiju personālizstāde ar motto "Saskati skaisto ap sevi".[26][27]
2017. gadā iekļauts žurnāla "Kas Jauns" dīvaināko valdības pārstāvju topa pirmajā vietā.[28]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
