Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils

Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.^[1] Šī līnija ir viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā.

Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte

[ s d l ] Rīga — Daugavpils
Apzīmējumi
uz Torņakalnu  0,0 Rīga Dzirnavu iela Lāčplēša iela  uz Zemitāniem  2,2 Vagonu parks  uz Zemitāniem  Slāvu tilts 5,8 Jāņavārti  uz Sauriešiem  7,1 Daugmale 8,0 Šķirotava 9,7 Gaisma Rīgas pilsēta Ropažu novads 11,6 Rumbula Ropažu novads Salaspils novads 13,7 Dārziņi 16,5 Dole 18,3 Salaspils A4 uz Saulkalnes dolomīta rūpnīcu 23,6 Saulkalne Salaspils novads Ogres novads 27,9 Ikšķile 33,0 Jaunogre 34,4 Ogre Ogres upe 35,7 Pārogre Urgas upe 39,4 Ciemupe Ķilupe 45,7 Ķegums Graužupīte uz Lielvārdes lidlauku 51,4 Lielvārde Rumbiņas upe 56,8 Kaibala Kaibalas upe 62,4 Jumprava Ogres novads Aizkraukles novads 66,9 Dendrārijs Braslas upe Maizītes upe 72,7 Skrīveri Pulksteņupīte 78,6 Muldakmens uz Aizkraukles pilsētu 82,5 Aizkraukle Pērses upe 94,1 Koknese 102,6 Alotene A6 uz dolomīta lauztuvēm 112,3 Pļaviņas  uz Gulbeni  116,0 Aiviekste Aiviekstes upe Aizkraukles novads Jēkabpils novads 121,1 Ozolsala  uz Jelgavu  Jēkabpils novads Jēkabpils pilsēta 129,0 / 301,9 Krustpils  uz Rēzekni  Jēkabpils pilsēta Jēkabpils novads 311 Asote Neretas upe 318,7 Trepe Jēkabpils novads Līvānu novads Dubnas upe 330,6 Līvāni Iztekas upe 341,8 Jersika Līvānu novads Augšdaugavas novads 351,8 Sergunta Joņupe 358,7 Nīcgale 364,9 Ruži Joņupe 370,6 Vabole 375,5 Līksna Līksnas upe 380,9 381. kilometrs Daugavpils apvedceļa līnija 382,9 383. kilometrs 384,9 Mežciems 386,0 Nometne 387,5 387. kilometrs  uz Rēzekni   uz Eglaini  Augšdaugavas novads Daugavpils pilsēta 388,5 Cietoksnis 389,9 Daugavpils  uz Indru

Mūsdienās tā ietver sevī iecirkņus Rīga—Krustpils un Krustpils—Daugavpils. Brauciens no Rīgas līdz Daugavpilij ar dīzeļvilcienu ilgst 3 stundas un 22 līdz 33 minūtes (atkarīgs no konkrēta reisa), bet ar ekspreša dīzeļvilcienu — 2 stundas un 46 minūtes.^[2] Līnijā Rīga—Krustpils kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Krustpils, Rīga—Rēzekne, Rīga—Zilupe, bet posmā līdz Pļaviņām — maršrutos Rīga—Madona, Rīga—Gulbene. Līnijas sākumposms līdz Aizkrauklei ir elektrificēts un tajā kursē elektrovilcieni maršrutos Rīga—Ogre, Rīga—Lielvārde, Rīga—Aizkraukle. Līnijā ir intensīva kravas vilcienu kustība (piemēram, saskaņā ar 2015./2016. gada grafiku, iecirknī Pļaviņas—Šķirotava dienā bija paredzēti 37 kravas vilcieni Rīgas virzienā, 33 — Pļaviņu virzienā, bet iecirknī Daugavpils—Krustpils — 38 kravas vilcieni Krustpils virzienā, 37 — Daugavpils virzienā).^[3] Posmā Rīga—Krustpils ir divi sliežu ceļi, pārējā līnijā ir viens sliežu ceļš.^[4]

Vēsture

Dzelzceļa līnija tika atklāta 1861. gada 21. septembrī.^[5] To uzbūvēja un kā dzelzceļa līnija Rīga—Orla tā piederēja Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrībai līdz 1894. gadam, kad tā pārgāja valsts īpašumā.^[1] Līnija visā tās garumā tika uzbūvēta ar diviem sliežu ceļiem. Pirmās dzelzs sliedes piegādāja angļu uzņēmums Weardale Iron Company, kas 1874. gadā tika nomainītas pret Vācijā ražotajām dzelzs sliedēm ar tērauda virsmu, bet no 1881. gada sāka uzstādīt tērauda sliedes. Stephenson & Newcastle ražotā lokomotīve pirmā sāka kursēt šajā līnijā.^[6]

Pirmā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija, atrodoties frontes līnijas tiešā tuvumā, cieta lielus zaudējumus. Cieta staciju ēkas, kā arī pārējā dzelzceļa infrastruktūra. Pēc kara pirmā Latvijas brīvvalsts līnijā atjaunoja tikai vienu no diviem sliežu ceļiem. Tikai 1953. gadā tika atjaunots otrais sliežu ceļš līdz Ogrei, vēlāk arī līdz Skrīveriem.^[4]

1959. gada 20. jūlijā tika atklāts elektrificētais iecirknis Rīga—Ogre, tā paša gada decembrī elektrifikācija tika pagarināta līdz Pārogrei, 1968. gadā — līdz Jumpravai, bet 1972. gadā — līdz Aizkrauklei.^[7]

1990. gadu sākumā posmos Lielvārde—Kaibala, Jumprava—Dendrārijs tika uzbūvēts otrais sliežu ceļš. 1990. gadu vidū posmā Rīga—Krustpils pārgāja uz kilometrāžu, skaitot no Rīgas, līdz tam kilometri tika skaitīti no Maskavas.

2011. gada septembrī uzsākta otrā sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri—Krustpils.^[8] Projekta gaitā posmā Skrīveri—Krustpils tika rekonstruēta un modernizēta arī esošā infrastruktūra (stacijas un to ēkas, pārbrauktuves, peroni, tilti un caurtekas, signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas). Būvdarbi pilnībā pabeigti un otrais sliežu ceļš pilnībā nodots ekspluatācijā 2014. gada 18. decembrī,^[9] bet svinīgā atklāšana notika Aizkraukles stacijā 2015. gada 4. februārī.^[4]

Stacijas, pieturas punkti un ceļa posteņi

1. Rīga
2. Vagonu parks
3. Jāņavārti
4. Daugmale
5. Šķirotava
6. Gaisma
7. Rumbula
8. Dārziņi
9. Dole
10. Salaspils
11. Saulkalne
12. Ikšķile
13. Jaunogre
14. Ogre
15. Pārogre
16. Ciemupe
17. Ķegums
18. Lielvārde
19. Kaibala
20. Jumprava
21. Skrīveri
22. Muldakmens
23. Aizkraukle
24. Koknese
25. Alotene
26. Pļaviņas
27. Krustpils
28. Asote
29. Trepe
30. Līvāni
31. Jersika
32. Sergunta
33. Nīcgale
34. Vabole
35. Līksna
36. 383. kilometrs
37. 387. kilometrs
38. Daugavpils

Bijušās stacijas un pieturas

• Kalpaka postenis — 1925. gadā ierīkots elektrocentralizācijas postenis (sākumā skaitījās atsevišķa stacija) starp Rīgas galveno staciju un tagadējo Vagonu parku. Vēlāk dēvēts citos nosaukumos, līdz 50. gados pārcelts citur.
• 5. kilometrs — 20. gadsimta sākumā līdz ar šķirošanas stacijas ierīkošanu uzbūvēts ceļa postenis, atradās pēc tagadējā Vagonu parka. Pastāvēja kā vilcienu pietura līdz pat 1956. gadam.
• Dreiliņi — pietura atradās pirms tagadējiem Jāņavārtiem, pastāvēja no 1918. gada līdz pat Ogres virziena elektrifikācijai.
• Dendrārijs — pieturas punkts starp Jumpravas un Skrīveru stacijām. Atvērts 1972. gadā, slēgts 2019. gadā.
• Aiviekste — pieturas punkts starp Pļaviņu un Ozolsalas stacijām, pastāvēja no 1928. līdz 1944. gadam.
• Ozolsala — pieturas punkts starp Pļaviņu un Krustpils stacijām. Atvērts 1942. gadā, slēgts 2019. gadā.
• Ruži — pieturas punkts starp Nīcgales un Vaboles stacijām, atvērts 1958. gadā, slēgts 1990. gados, pēc Krustpils—Daugavpils maršruta piepilsētas vilcienu atcelšanas.
• 381. kilometrs — Daugavpils dzelzceļa mezgla ceļa postenis, no kura atzarojās līnija uz 8. kilometra posteni. Atradās starp Līksnas staciju un 383. kilometra posteni. Postenis kopā ar atzarojumu likvidēts 1990. gadu sākumā.
• Mežciems — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1938. gadā, slēgts 2011. gadā.
• Nometne — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1926. gadā armijas vajadzībām, slēgts Otrā pasaules kara laikā.
• Cietoksnis — pieturas punkts, atvērts 1935. gadā, slēgts Otrā pasaules kara laikā. Atradās starp 387. kilometra ceļa posteni un Daugavpils staciju.

Galerija

• 
  Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils (pirms 1914. gada)
• 
  Ogres dzelzceļa tilts (pirms 1940. gada)
• 
  Rīgas—Maskavas vilciens uz Aiviekstes tilta (pirms 1940. gada)
• 
  Maršruta Rīga — Daugavpils dīzeļvilciens DR1A-172 posmā Jumprava—Dendrārijs
• 
  Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Muldakmens—Skrīveri
• 
  Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Saulkalne—Ikšķile
• 
  Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Kaibala—Lielvārde
• 
  Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Ķegums—Lielvārde
• 
  Vilcienu saraksts maršrutā Krustpils—Daugavpils—Indra 1940. gada vasarā^[10]

Ārējās saites

• Daugavpils līnijai veltīta fotoizstāde
• Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Aizkraukle - Rīga YouTube
• Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Aizkraukle - Rīga YouTube
• Pilnā vilciena maršruta video versija, virzienā Rīga - Krustpils YouTube

Atsauces

1. Dzelzceļu līniju Latvijā būvniecības hronoloģija — Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
2. Vilcienu kustības saraksts maršrutā Rīga—Daugavpils
3. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2016/2017; VAS Latvijas dzelzceļš
4. LDz pabeidz lielāko projektu atjaunotās Latvijas neatkarības laikā — Otrā sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri-Krustpils
5. Dzelzceļi kā cariskās Krievijas maģistrāļu noslēdzošie posmi pie Baltijas jūras 1860. — 1919.
6. Vita Rinkēviča. Ogre. Rakstu un atmiņu krājums. LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2002. ISBN 9984527255.
7. Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g.
8. Otra sliežu ceļa būvniecība Skrīveri-Krustpils (Rīga-Krustpils iecirknis)
9. Otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri — Krustpils
10. 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.