Cise fon Rūtenbergs jeb Gīzelbrehts (Cise) fon Rutenbergs (vācu: Cisse von dem Rutenberg, latīņu: Cysus a Rutenberch; miris 1433. gada oktobrī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1424. gada maija līdz 1433. gada oktobrim. 1432. gadā mestrs Cise fon Rūtenbergs karoja dižkunigaiša Švitrigaiļa pusē pret ar poļu atbalstīto Žigimantu Lietuvā, kur saslima un atceļā mira.
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".
Dzīvesgājums
1413. gadā bija Jelgavas komturs, tad Alūksnes komturs, beidzot Tallinas komturs (1423-1424), Livonijas ordenī pārstāvēja Reinzemes partiju. Pēc viņa ievēlēšanas par ordeņa mestru Valkas landtāgs 1424. gada oktobrī pieņēma formulu "parādu vai vīru" formulu aizbēgušo zemnieku parādnieku apmaiņai starp Livonijas Konfederācijas zemēm.[1]
Cīņa par varu ar Rīgas virsbīskapuHenningu noslēdzās ar 1431. gada izlīgumu. Ārpolitikā stingri sekoja Vācu ordeņa virsmestra norādījumiem un sabiedrojās ar lietuviešu dižkungu Švitrigailu pret Poliju. 1431. un 1432. gadā viņš karoja pret Poliju.[2]
Cīse Rutenbergs, 33. Vācu ordeņa mestris, ieņēma amatu 1425. gadā, Viņa laikā, 11. maijā, 1433. gadā, galīgi izdega visa Rēvele. Nodega arī doms, klosteŗi un visas baznīcas ar ērģelēm un zvaniem, aizdegās arī dārzi un šķūņi ārpus pilsētas, un gāja bojā daudz laužu. Šinī laikā Heinrichs Ikšķils sāka celt biskapa mājokli Rēvelē uz domkalna.
Šis mestris iebruka ar labi apbruņotu kaŗaspēku Lietavā un 12 nedēļu laikā slepkavoja, laupīja, un dedzināja visā Lietavā. Daudzi ordeņbrāļi un pats mestris saslima ar asinssērgu, pie kam pēdējais ceļā uz mājām nomira. Viņš valdīja 9 gadus. Par Rīgas virsbiskapu, 11. pēc skaita, bija Heinrichs, bijis dombaznīcas prāvests.
