Cesvaines viduslaiku pils
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Cesvaines viduslaiku pils (latīņu: Castrum Zeessowe, vācu: Schloß Seßwegen, Zeswegen) bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17. gadsimtā. 19. gadsimta beigās Vulfu dzimta seno pilsdrupu vietā uzcēla Cesvaines muižas kungu māju jeb jauno Cesvaines pili.
Remove ads
Vēstures avotos Cesvaines pilsēta (latīņu: urbs Zcessowe) pirmo reizi pieminēta 1209. gada Rīgas bīskapa līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi.[1] 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās letgaļu valsts Letijas zemes, pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu no zemes, kas bija pārgājusi Bebernines pakļautībā. 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. 1224. gadā bīskapa Alberta vasalis Konrāds no Ikšķiles apprecējis Visvalža meitu un saņēmis par lēni pusi no Jersikas ķēniņvalsts, ieskaitot Cesvaines pilsnovadu.[2]
Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā pie nozīmīgā Kokneses - Alūksnes lielceļa uzcēla arhibīskapa mūra pili un pie šīs pils atradās pilsētiņa. Zināms, ka 1456. gadā no Cesvaines draudzes novada atdalījās arhibīskapa vasaļiem fon Tīzenhauzeniem piederošais Bērzaunes draudzes novads ar Bērzaunes pili kā pārvaldes centru. Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps Silvestrs Stodevešers noslēdza savienību ar Zviedrijas karali, pili ieņēma un daļēji nopostīja Livonijas ordenis. 1481. gada februārī Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un uzbruka Piebalgas, Smiltenes, Cesvaines un Kokneses pilīm.[3]
Livonijas kara sākumā Cesvaini ieņēma krievu karaspēks un Livonijas karalis Magnuss ap 1572. gadu pili piešķīra savam padomniekam Johanam Taubem. 1577. gadā krievi atkal uzbruka Cesvaines pilij, pils aizstāvji esot atteikušies padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem.
1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Cesvaines pilsnovada citadeli (latīņu: arx Czestvin, Чествин). Pēc līguma noslēgšanas Cesvaines pilsnovads kļuva Livonijas hercogistes Cēsu vaivadijas stārastiju. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami, Zviedru Vidzemes piļu revīzijā minēts, ka 1633. gadā Cesvaines pils vēl bijusi labs cietoksnis. 1656. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja.
Remove ads
No viduslaiku pils saglabājušies no laukakmeņiem mūrētās priekšpils rietumu sienas pamati ap 50 m garumā, 1,5 m platumā un nepilnu metru augstumā. Sienas dienvidu galā saglabājušās priekšpils dienvidrietumu stūra pusapaļā torņa drupas 1–2 m augstumā.[4]
Cesvaines pils plāns no Zviedrijas kara arhīva krājumiem
Cesvaines pils drupas 19./20.gs.
Cesvaines pilsdrupas mūsdienās
Cesvaines pilsdrupas mūsdienās
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads