Zvaigžņu sistēma Centaura zvaigznājā, tuvākā zvaigžņu sistēma Saulei From Wikipedia, the free encyclopedia
Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no arābu: رجل القنطور, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)[1][2] vai Tolimans (Toliman; no arābu: الظليمان — 'divi strausi'),[2] ir zvaigžņu sistēma Centaura zvaigznājā, Zemei vistuvāk esošā zvaigžņu sistēma. Tā ir trīskārša sistēma, kas sastāv no fizikālu dubultzvaigžņu Centaura Alfa A (α Cen A) un Centaura Alfa B (α Cen B) sistēmas, ap kuru riņķo trešā, no Zemes ar neapbruņotu aci nesaskatāma zvaigzne — sarkanais punduris Centaura Proksima (Proxima Centauri), kura atrodas 4,22 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.[3][4] Abas galvenās šīs sistēmas zvaigznes — Centaura Alfa A un Centaura Alfa B — atrodas nedaudz tālāk no Saules nekā Centaura Proksima, proti, 4,36 gaismas gadu attālumā.[5][6] Līdz ar to distance starp Centaura Proksimu un Centaura Alfu AB ir aptuveni 15 000 astronomiskās vienības (AU) jeb 0,24 gaismas gadi.[7]
.jpg) Centaura Alfa un Centaura Bēta | ||
| Novērojumu dati | ||
|---|---|---|
| Epoha | J2000 | |
| Zvaigznājs | Centaurs | |
| Rektascensija | 14h 39m 35.9s | |
| Deklinācija | -60° 50' 7" | |
| Redzamais spožums | -0,27 | |
| Astrometrija | ||
| Raksturojums | ||
| Citi nosaukumi | ||
Lai gan mūsdienās ir skaidrs, ka Centaura Alfa A un Centaura Alfa B veido fizikālu dubultzvaigžņu sistēmu, diskusiju lokā vēl joprojām pastāv šaubas, vai Centaura Proksima patiešām veido gravitācijas saikni ar šīm abām zvaigznēm.[8] Kopumā Centaura Alfa ir spožākā zvaigzne Dienvidu puslodē un trešā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atpaliekot vienīgi no Sīriusa un Kanopusa.
Zvaigznes, kas sastāda Centaura Alfas sistēmu, ir bijušas tuvākās zināmās zvaigznes Saules sistēmai pēdējos 50 000 gadus un turpinās kalpot par tuvāko zvaigžņu sistēmu nākamos 72 000 gadus.[9] Centaura Alfas sistēma ir arī vecāka nekā mūsu Saules sistēma — tā ir aptuveni 4,85 miljardus gadu veca.[10][11] Kaut gan pastāv arī atsevišķi pētījumi, kas liecina, ka šī zvaigžņu sistēma varētu būt arī vecāka — no 6,5 līdz 8 miljardiem gadu veca.[12]
Pirmais cilvēks, kas caur teleskopu novēroja, ka Centaura Alfa, iespējams, patiesībā ir divkārša zvaigžņu sistēma (par Centaura Proksimas eksistenci cilvēki uzzināja tikai 20. gadsimta sākumā) bija jezuītu misionārs Žans Rišo (Jean Richaud), kurš 1689. gadā, atrodoties Indijā, veica šo vēsturisko atklājumu. Turpretim pirmais astronoms, kurš fiziski izmērīja attālumu starp Centaura Alfu A un Centaura Alfu B, bija francūzis Nikolā Luī de Lakails (Nicolas Louis de Lacaille), kurš 1752. gadā, atrodoties mūsdienu Dienvidāfrikas teritorijā, veica šos attiecīgos aprēķinus.[13][14] Savukārt tas, ka Centaura Alfa ir vistuvākā zvaigžņu sistēma Saulei, tika atklāts tikai 19. gadsimta trīsdesmitajos gados.[15]
Centaura Alfa A un Centaura Alfa B savstarpēji ir bināra zvaigžņu sistēma, līdz ar to tās apriņķo viena otru vidēji 24 AU attālumā, tomēr tuvākajā apriņķošanas posmā tās abas atrodas vienīgi 11 AU attālumā (aptuveni tādā pašā attālumā kā Saturns atrodas no Saules), iekams tālākajā — 36 AU attālumā (līdzīgi Neptūna distancei no Saules).[12]
Centaura Alfa A (α Cen A) tāpat kā Saule ir klasificējama kā dzeltenais punduris, kura spektrālā klase ir G2V, līdz ar to tās vidējā virsmas temperatūra ir samērā līdzīga Saulei — 5770 K.[12] Taču atšķirībā no Saules tā ir par 10% masīvāka.[12] Arī tās rādiuss ir par 23% lielāks nekā Saulei, padarot to par lielāko zvaigzni Centaura Alfas sistēmā.[12][16]
2021. gadā tika paziņots par iespējamu Neptūna tipa planētas atklāšanu zvaigznes apdzīvotības zonā, 1,1 AU no zvaigznes.[17] Domājamajai planētai dots pagaidu nosaukums "Kandidāts 1" vai Alpha Centauri Ab, tā novērota ar infrasarkano teleskopu.[18] Ja novērojumu apstiprinās citi avoti, tad šī planēta riņķo 70° leņķī attiecībā pret Zemes novērotāju, kamēr Centaura Alfas zvaigzne B — 80° leņķī, apriņķošanas periods ir apmēram viens Zemes gads, planētas masa ap 50 reižu lielāka nekā Zemei, rādiuss starp 3,3 un 7 Zemes rādiusiem.
Centaura Alfa B (α Cen B) ir klasificējama kā oranžais punduris, kura spektrālā klase klase ir K1V.[12] Savos izmēros tā ir mazāka gan par Centauru Alfu A, gan par Sauli — tās masa ir aptuveni 90% no Saules masas, kamēr rādiuss ir par 14% mazāks nekā Saulei.[12][16]
2012. gadā astronomi atklāja iespējamu citplanētu, kas riņķo ap Centauru Alfu B. Planētai tika dots nosaukums Centaura Alfa Bb, taču tika aprēķināts, ka tās apriņķošanas periods ir tikai 3 dienas, kas nozīmētu, ka, riņķojot tik tuvu zvaigznei, tā ir pārlieku karsta, lai būtu apdzīvota — ap 1200 °C.[19][20] Planētas eksistence tā arī nav apstiprināta, un kopš 2015. gada tiek uzskatīts, ka tā visdrīzāk neeksistē un ir aprēķinu kļūdas rezultāts.[21]
Centaura Proksima jeb Centaura Alfa C (α Cen C) ir vismazākā no trim zvaigznēm, kuras spektrālā klase ir M5V. Tās masa ir tikai viena desmitā daļa no Saules masas, kas nozīmē, ka tā ir tikai 129 reizes masīvāka par Jupiteru — Saules sistēmas lielāko planētu.[16] Šī iemesla dēļ tā ir klasificējama kā sarkanais punduris, kas nozīmē, ka tā ir salīdzinoši blāva zvaigzne. Tās relatīvi zemā spožuma dēļ tā tika atklāta tikai 1915. gadā.[22]
Proksima ir vienīgā sistēmas zvaigzne ar apstiprinātām planētām. Tai ir zināmas divas planētas: Proxima b, Zemes izmēra citplanēta apdzīvotības zonā (ciktāl iespējams runāt par apdzīvotības zonu ap vāju sarkano punduri), kas atklāta 2016. gadā; un 2019. gadā atklātā planēta Proxima c — milzu planēta 1,5 AU, kuru, iespējams, aptver plaša gredzenu sistēma.
Raugoties nakts debesīs no Centaura Alfa sistēmas, Saule būtu pamanāma Kasiopejas zvaigznājā. Turpretī Sīriuss paliktu kā spožākā zvaigzne nakts debesīs ar kopējo redzamības spožumu —1,2.[23]
Tā kā Centaura Alfa ir vistuvākā zvaigžņu sistēma Saulei, pastāv iespēja, ka tālākā nākotnē tā būs pirmā pieturvieta starpzvaigžņu ceļojumiem Piena Ceļa galaktikā. Diemžēl 4,3 gaismas gadi ir pārlieku liels attālums, lai to sasniegtu tuvākajā laikā. Patlaban ātrākais cilvēces radītais objekts, kas pārvietojas atklātā kosmosā, ir amerikāņu starpzvaigžņu zonde Voyager-1 — taču tai būtu nepieciešami vismaz 73 000 gadi, lai sasniegtu Centaura Alfas sistēmu. Arī konvencionālās raķetes šajā gadījumā nespētu samazināt ceļojuma laiku — ar tām būtu nepieciešami vismaz 165 000 gadi, lai sasniegtu Centaura Alfas sistēmu.[24]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
