bērzu dzimtas koku un krūmu ģints From Wikipedia, the free encyclopedia
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints. Bērzi aug tikai Ziemeļu puslodē, tas ir, Eiropā, Āzijā līdz Himalaju dienvidiem un Ziemeļamerikā. Tie ir plaši izplatīti, arī Latvijas teritorijā bērzi ir vieni no izplatītākajiem kokiem. Ģintī ir ap 120 sugu[1] un vēl vairāk pasugu un formu.
| Bērzi Betula (L., 1753) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Dižskābaržu rinda (Fagales) |
| Dzimta | Bērzu dzimta (Betulaceae) |
| Ģints | Bērzi (Betula) |
| Izplatība | |
 | |
 Bērzi Vikikrātuvē | |
Daudzas bērza daļas tiek izmantotas saimniecībā: koksne, miza, tāss (mizas ārējā kārta), kā arī bērzu sula. Bērza pumpuri un lapas tiek izmantoti medicīnā. Dažas sugas tiek izmantotas arī lauku aizsardzībā un daiļdārzniecībā. Bērziem ir arī nozīmīga loma slāvu, skandināvu, kā arī latviešu tautas tradīcijās.
Bērzu galvenā atšķirīgā iezīme no citiem kokiem ir balts, dzeltenīgs stumbrs. Lapas veselas ar zobainu malu. Rudenī lapas parasti krāsojas dzeltenā krāsā. Parasti vienmājas augi ar viendzimuma ziediem spurdzēs. Bērzi aug labā saules apgaismojumā, ēnainās vietās tie ir trausli un maziņi. Atšķirībā no sugas un apkārtējiem dabas apstākļiem vidējais bērza mūžs var būt no 80 līdz 300 gadiem.[2]
Bērzu ģints sīkāk dalās 4 apakšģintīs un aptuveni 120 sugās.[1]
Latvijā savvaļā ir sastopamas četras sugas, bet parkos un apstādijumos to skaits ir vēl lielāks.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
