Bretoņi

Bretoņi (bretoņu: Bretoned vai Vretoned) ir ķeltu tauta un Bretaņas pamatiedzīvotāji, kuru izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no Lielbritānijas dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam anglosakšu migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā, ko vēlāk pārdēvēja bretoņu vārdā — par Bretaņu.^[2]

Bretoņi

"Jauna bretoniete" (Une Jeune Bretonne), Roderika Okonora glezna
Visi iedzīvotāji
6–8 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Francija (6–7 miljoni)  Kanāda (17 465)
Valodas
franču, bretoņu, gallu
Reliģijas
katoļticība
Radnieciskas etniskas grupas
ķelti: kornieši, velsieši, īri, menieši, skoti[1]

Visbiežāk izmantotā tradicionālā bretoņu saziņas valoda ir bretoņu, kurā runā Lejasbretaņā (Bretaņas rietumos). Kopš 10. gadsimta senfranču valodas ietekmē Augšbretaņā (Bretaņas austrumos) atsevišķi izdalījusies gallu valoda. Mūsdienās vairumam bretoņu dzimtā ir franču valoda.

Precīzs Bretaņā un Francijā dzīvojošo bretoņu skaits ir grūti nosakāms, jo Francijā neievāc ziņas par iedzīvotāju etnisko piederību. Bretoņu diaspora ir izveidojusies Havrā, Ildefransā, Kanādā un Gvadelupā.

Atsauces

1. Ed. Wade Davis and K. David Harrison. Book of Peoples of the World. National Geographic Society, 2007. 225. lpp. ISBN 978-1-4262-0238-4.
2. John Koch. Celtic Culture: A Historical Encyclopedia. ABL-CIO, 2005. 275. lpp. ISBN 978-1-85109-440-0. Skatīts: 2012. gada 29. septembrī.