From Wikipedia, the free encyclopedia
Tīmekļa žurnāls jeb emuārs[1] (angļu: blog, no web log) ir tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti vienā tīmekļa vietnē. Visbiežāk ieraksti ir salikti apgrieztā hronoloģiskā secībā — jaunākie ieraksti vispirms. Šāda veida tīmekļa vietne parasti ir pieejama jebkuram lietotājam.
To parasti uztur viena persona, kas tajā publicē rakstus par sev aktuālām tēmām, ikdienas piedzīvojumiem, kā arī ievieto attēlus vai video materiālus.[2]
Emuāri pēc satura ir ļoti atšķirīgi — sākot no individuālām dienasgrāmatām, līdz pat politisku kampaņu, uzņēmumu un kopienu žurnāliem. Vairākumā tīmekļa žurnālu apmeklētāji var ierakstīt un lasīt komentārus, tādējādi konkrētajiem emuāriem izveidojas noteikts lasītāju loks. Ir tendence, ka emuārus sāk veidot arī plašsaziņas līdzekļi (piemēram, avīzes — kā īpašu un daļēji neformālu rubriku) un uzņēmumi, izmantodami algotus darbiniekus, bet šādi emuāri ir komerciālāki un domāti pašreklāmai. Visu tīmekļa žurnālu kopumu sauc par emuārtelpu.
Tīmekļa žurnālu raksturs ir ļoti atšķirīgs, sākot no vienkāršām dienasgrāmatām un tādu hipersaišu sarakstiem, kuras šķiet svarīgas pašam autoram, līdz pat sīki izstrādātiem rakstiem, pie kuriem veidojas plašas lasītāju diskusijas. Daudzos emuāros vecākie ieraksti tiek arhivēti un katram ierakstam tiek ģenerēta statiska (nemainīga) adrese. Tīmekļa žurnālu jaunāko ierakstu virsraksti ar saitēm uz tiem tiek piedāvāti RSS vai Atom XML formātā, tāpēc tos var redzēt arī citās vietnēs, citu tīmekļa žurnālu emuārruļļos un ar īpašām "barotņu" programmām.
Emuārus iedala gan pēc to satura, gan veida kā šis saturs tiek pasniegts lasītājam:
Pēc satura emuārus var iedalīt:
Pēc pasniegšanas veida iedala:
Viens no bloga veidiem ir mikroblogs. Lietotājs raksta maza apjoma blogu, kurā tiek atainots pats galvenais — pašreizējās darbības, konkrēta internetvietne, ieteikumi. Spilgts piemērs mikroblogiem ir twitter.com. Twitter.com ir mikroblogu sistēma, kas sastāv no īsiem un konkrētiem ziņojumiem. Arī šeit ir iespēja pievienot komentāru konkrētajam ierakstam, atbildēt uz komentāru.[3]
Uzskata, ka pirmais blogs bija Links.net, ko izveidoja Džastins Halls 1994. gadā, kad viņš bija students. Tajā laikā tas netika saukts par blogu, bet par personīgo dienasgrāmatu. 1997. gadā radā termins „weblogs”. Šo terminu izgudroja Džorns Bargers „logging the Web” vietā.
1999. gada aprīlī programmētājs Pīters Merholcs saīsināja „Weblogu” uz „blogu”.
1999. gada augustā radās pirmais bezmaksas blogu veidošanas serviss.
2002. gada augustā Niks Dentons izvedo „Gizmodo”.
2002. gada decembrī rodas iespēja pievienot savus komentārus. Kā arī rodas http://gawker.com/, kas ir pirmais tenku blogs.
2003. gadā rodas pirmais politiskais blogs.
2004. gadā „blogs” tiek atzīts par „gada vārdu”.
2005. gadā Džeisons Kalakanis pārdod savu blogu par 25 milj.$.
2006. gadā „The Huffington Post” ceturto reizi kļūst par visapmeklētāko blogu.
Ja 1999. gadā blogu skaits bija 23 blogi, 2003. gadā 85 blogi, 2005. gadā jau 32 miljoni, tad 2006. gadā to bija 50 miljoni.[4]
2005. gadā Latvijā blogus piedāvāja tikai atsevišķi, mazi projekti, piemēram, journal.bad.lv, bet nozīmīgu auditorijas interesi tas neradīja. Popularitāti blogi iemantoja 2008. gadā. Pēc Gemius pētījuma noskaidroti 2012. gada populārākie blogi Latvijā:
Vienkāršākais veids, kā izveidot savu tīmekļa žurnālu, ir reģistrēties kādā bezmaksas emuāru vietnē. Otrs veids, ko parasti izvēlas tehnikā zinīgāki cilvēki, ir pašrocīga tīmekļa žurnāla programmatūras uzstādīšana kādā vietņu mitināšanas serverī. Tas ir sarežģītāk, kā arī bieži vien prasa finansiālus ieguldījumus, taču sniedz plašākas iespējas sava tīmekļa žurnāla pielāgošanā.[6]
Servisi, kur jebkurš var izveidot savu tīmekļa žurnālu:
2006. gada novembrī tīmekļa žurnālu meklis Technorati sekoja aktualitātēm aptuveni 60 miljonos emuāru,[7] bet 2007. gada maijā — 71 miljonam.
Lai arī lielākā daļa tīmekļa žurnālu ir nekomerciāli, daudzi autori tomēr pelna naudu ar saviem žurnāliem.
Vispopulārākais modelis ir reklāmu izvietošana līdzās rakstiem. Reklāmdevēji maksā emuāristiem par noteiktu laika periodu, kurā ir redzamas viņu reklāmas, par reklāmu parādīšanās reizēm, vai arī par klikšķiem uz reklāmas, kas apmeklētāju aizved uz reklāmdevēja tīmekļa vietni.
Citi autori piedāvā saviem lasītājiem ziedot naudu. Piemēram, jebkurš Latvijā populārā žurnāla jy.lv lasītājs varēja atbalstīt autoru, nosūtot īpašu (dārgāku) īsziņu. No jy.lv ir radies vairāku autoru tehnikas jaunumu žurnāls kakao.lv, kurš jau vairāk līdzinās parastam elektroniskam plašsaziņas līdzeklim, nevis emuāriem.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.