From Wikipedia, the free encyclopedia
Biškopība jeb dravniecība ir medusbišu saimju uzturēšana (stropos, dravās vai citur) medus, bišu vaska, propolisa, bišu indes, ziedputekšņi un citu produktu iegūšanai. Cilvēku, kas ar to nodarbojas, sauc par biškopi vai dravnieku.
Cilvēki medu no savvaļas bitēm iegūst jau vismaz 15 tūkstošus gadu, bet kultivēt tās sāka senie ēģiptieši pirms aptuveni 4500 gadiem. Vienkārši stropi un dūmkannas ir atrasti faraona Tutanhamona kapenēs. Vēsturiski Eiropā un daudzviet citur pasaulē viens no pirmajiem biškopības veidiem bija meža dravniecība, kurā medus un citi bišu produkti tika iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām bitēm.[1][2]
Latvijas teritoriju vēsturiski apdzīvojusi tikai viena bišu pasuga — Eiropas tumšā medus bite —, tomēr laika gaitā Latvijā introducētas un mūsdienās biškopībā izmanto arī Itālijas bites (Apis mellifera ligustica), Krainas bites (Apis mellifera carnica) un Kaukāza kalnu pelēkās bites (Apis mellifera caucasica).[3]
Pirmo nopietno grāmatu par biškopīgu latviešu valodā „Baltijas dravnieks” sarakstīja Fridrihs Johans Bernevics. Grāmatas pirmais izdevums iznācā 1900. gadā Rīgā, bet otrais — 1905. gadā Jelgavā.[1] Kopš 1994. gadā Latvijā darbojas Latvijas Biškopības biedrība, kam piešķirts šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statuss.[3]
2015. gadā izdevniecība „Avots” izdeva bijušā Latvijas Biškopības biedrības priekšsēdētāja Andreja Miza rokasgrāmatu biškopjiem „Darbi bišu dravā”.[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
