Bandžo
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bandžo[1] (angļu: Banjo) ir strinkšķināmais stīgu instruments. Ģitārai radniecīgais instruments ASV no Rietumāfrikas ievests ap 17. gadsimtu. Sākotnēji tam bija tamburīnam līdzīgs rezonatora korpuss un no ādas darināts virsvāks, kas piešķīra instrumenta skaņai īpatnēju tembru. Instrumentam bija garš grifs bez iedalījumiem, kas noslēdzās ar galviņu 4—9 stīgas, viena no tām melodijai, pārējās — pavadījuma spēlei. Bandžo skaņa ir asa, tā ātri noklust.
Spēlē ar plektru vai pirkstiem.
Amerikāņu izpildītāji izmantoja bandžo dziesmu pavadījumiem, bet spēlēja arī solo. 19. gadsimta 30. gados bandžo grifā izveidoja ladas. Sastopami vairāki bandžo paveidi: bandžokulele, bandžomandolīna, bandžoģitāra.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
