Avicenna

Abū Alī Sīnā (persiešu: ابوعلی سینا) vai Ibn Sīnā (arābu: ابن سینا‎), eiropiešiem zināms kā Avicenna (dzimis augustā ap 980. gadu, miris 1037. gada jūnijā), bija persiešu ārsts un filozofs. Viņš bija arī fiziķis, astronoms, ķīmiķis, matemātiķis, dzejnieks, psihologs, šeihs, karavīrs, valstsvīrs un teologs.

Avicenna Abū Alī ibn Sīnā Personīgā informācija Dzimis augustā ap 980. gadu Buhāra, Samanīdu impērija (tagad  Uzbekistāna) Miris 1037. gada jūnijā (56 vai 57 gadi) Hamadāna (tagad  Irāna) Tautība persietis

Zinātniskā darbība Zinātne medicīna, filozofija, loģika, islāma teoloģija, fizika, dzeja Sasniegumi, atklājumi mūsdienu medicīnas "tēvs", aromterapijas aizsācējs

Dzīvesgājums

Dzimis Afšānas ciemā netālu no Samanīdu dinastijas galvaspilsētas Buhāras nodokļu ievācēja ģimenē, kurš piederēja slepenai gudrības meklētāju brālībai. Līdz desmit gadu vecumam viņš iegaumējis visu Korāna tekstu. Vēlāk viņš apguva matemātiku, tieslietas un filozofiju. 16 gadu vecumā Avicenna sāka mācīties un praktizēt medicīnu. 21 gada vecumā Avicenna uzrakstīja savu pirmo traktātu un līdz 1012. gadam dzīvoja Horezmas valstī, vēlāk Gorgānas pilsētā.

No 1015. līdz 1022. gadam Avicenna strādāja pie Hamadānas valdnieka, bet pēc viņa nāves Avicennu ieslodzīja cietumā. Pēc četriem mēnešiem Hamadānu iekaroja Isfahānas valdnieks, kurš viņu atbrīvoja. Kad 1030. gadā Isfahānai uzbruka Gaznevīdu impērija, daudzus Avicennas darbus iznīcināja vai nozaga. Avicenna devās atpakaļ uz Hamadānu, kur viņš nomira.

Darbi

Avicenna ir uzrakstījis aptuveni 450 traktātus par plašu tematiku, no tiem aptuveni 240 ir saglabājušies līdz mūsdienām. No šiem 240 darbiem 150 ir par filozofiju, savukārt aptuveni 40 ir uzrakstīti saistībā ar medicīnu.^[1]

Ievērojamākie Avicennas darbi ir "Ārstniecības grāmata" (کتاب الشفاء, Kitab Al-Shifaʾ) un "Medicīnas kanons" (القانون في الطب‎, al-Qānūn fī al-Ṭibb).

Piemiņa

2006. gada 3. novembrī pie Gaiļezera slimnīcas Avicennam tika atklāts piemineklis.^[2]