From Wikipedia, the free encyclopedia
Arvīds Strauja (dzimis 1907. gada 10. aprīlī, miris 1999. gada 14. augustā) bija latviešu gleznotājs - autodidakts, klasisko tradīciju turpinātājs, kura māksla plašākai sabiedrībai atklājās tikai 70 gadu vecumā.[1]
| Arvīds Strauja | |
|---|---|
 Andra Vārpas gleznotais Arvīda Straujas portrets | |
| Dzimis |
1907. gada 10. aprīlī Naukšēnu pagasts, Valmieras apriņķis, Latvija |
| Miris |
1999. gada 14. augustā (92 gadu vecumā) Rūjiena, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
Arvīds Strauja piedzima 1907. gada 10. aprīlī Valmieras apriņķa Naukšēnu pagasta "Poltaros", rentieka ģimenē. No 1928. gada dzīvojis Rūjienā un strādājis par laukstrādnieku un grāvraci. Trīsdesmitajos gados, gleznotāja Pētera Kundziņa rosināts, Strauja pievērsās glezniecībai. Savu daiļradi gleznotājs uzsāka, gleznojot savas dzimtās puses - Ziemeļvidzemes un tai tuvās apkārtnes ainavas.
1934. gadā Strauja pārcēlās uz Rīgu, kur sāka strādāt par noliktavas darbinieku. Vasarās gleznotājs apceļoja Baltijas jūras Latvijas un Igaunijas piekrasti, gleznojot dabas ainavas. Šajā laikā viņa gleznas ieguva monumentālu skatījumu. No 1945. gada A. Strauja strādāja par ugunsdzēsēju VEF. No 1948. gada atvaļinājumu laikā vairākas reizes apceļoja Kaukāzu, Altaja, Hibīnu un Tjanšana kalnus, kā arī Baikāla ezeru.[2]
1953. gada pavasarī Mākslinieku savienībā Arvīds Strauja parādīja nelielu izstādi un viņa darbi tika apspriesti valdes sēdē. Gleznotāja dotības tika atzītas, bet valde viņa darbos saskatīja pārāk lielu Rēriha ietekmi, kas tajā laikā nebija pieņemami. Tālākā dzīvē kontakti ar Mākslinieku savienību gleznotājam neizveidojās. Tuvojoties Atmodas laikam, vairāki kultūras darbinieki un mākslinieki sāka atzinīgi novērtēt Straujas darbus. To skaitā bija Maija Tabaka, Eduards Kalniņš, Tatjana Suta, Imants Ziedonis un Ansis Epners.[3]
Pēdējos dzīves gadus Strauja pavadīja Rūjienā, kur gleznojis lielformāta darbus, izmantojot ceļojumos uzkrātās idejas, kā arī pēc atmiņas Ziemeļvidzemes ainavas. Miris 1999. gada 14. augustā Rūjienā, sasniedzot 92 gadu vecumu. Apbedīts Rūjienas Skudrītes kapos.[1]
Straujas gleznas iedalāmas četrās grupās: Latvijas ainavu, jūrmalas skatu gleznojumi, kalnu ainavas un fantāzijas tēlojumi. Savos darbos izmantojis savdabīgus glezniecības paņēmienus - uz kartona vai filca pamata jauktā tehnikā klājis guaša, pasteļa un tempera krāsas. Arvīda Straujas darbi ir skarbi, monumentāli un telpiski plaši. Dabas objekti gleznās tika attēloti nedaudz stilizēti, krāsas mainījās no niansēta pelēcīga vai zaļgana līdz dekoratīvi košākam.[4] Gleznotāju saistīja un iespaidoja Nikolaja Rēriha darbi.[5] Arvīda Straujas mākslas darbi pastāvīgā ekspozīcijā izvietoti Rūjienas izstāžu zālē.
Gleznotājs saviem piederīgajiem atstāja vairāk nekā 1000 gleznu.[5] Mākslas izstādēs Arvīds Strauja piedalījies no 1961. gada. Personālizstādes organizētas Rūjienā (1982), Valmierā (1983, 1997) un 1984. gadā Rīgā - Rīgas pilī un Latvijas PSR vēstures muzejā. 1998. gadā gleznotājs piedalījies 2. Vispārējā latviešu mākslas izstādē. 1999. gadā Rīgas Svētā Pētera baznīcā atklāta Arvīda Straujas piemiņas izstāde.[1][3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
