Arābu zirgs
zirgu šķirne From Wikipedia, the free encyclopedia
zirgu šķirne From Wikipedia, the free encyclopedia
Arābu zirgs jeb arābu tīrasiņu zirgs ir viena no karstasiņu šķirnēm pasaulē. Arābu zirgs tiek uzskatīts par visu zirgu zirgu.[1] Tā ir vistīrākā šķirne un viena no visvecākajām šķirnēm pasaulē. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka arābu zirgi kā šķirne eksistējusi jau pirms 4500 gadiem. No Tuvajiem Austrumiem tā ir izplatījusies visā pasaulē gan kā kara trofeja, gan kā dārga prece. Arābu zirgi tika iepirkti, lai uzlabotu citas zirgu šķirnes un piešķirtu tām ātrumu, izsmalcinātību, izturību un labus kaulus. Mūsdienās arābu zirga gēni ir atrodami gandrīz ikvienā pasaules jājamzirgu šķirnē. Tā ir galvenā zirgu šķirne, no kuras tika izveidots angļu tīrasiņu zirgs, kas pasaulē ir pazīstams ar savu izcilo ātrumu.
| Arābu zirgs | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Vidējie Austrumi, Arābijas pussala |
| Īpašības | |
| Svars | 350 - 400 kg |
| Augstums skaustā | 145 - 155 cm |
| Krāsa | sirms, bērs, melns, ruds, salns |
| Mājas zirgs (Equus caballus) | |
Arābu zirgam ir smalka ķīļveidīga galva, plata piere, lielas acis un nāsis, bet mazs purns. Profils ir ieliekts, izceļoties pieres daļai. Daudziem arābu zirgiem piere virs acīm ir velvēta, izliekta uz āru jeb kā saka beduīni — zirgam ir "jibbah". Beduīni tic, ka šī pazīme liecina par zirga papildus spēju izturēt tuksneša karstumu. Arābu zirgam ir skaists, arkveidīgs kakls, graciozs un lokans, bet kakla kvalitāti nosaka galvenokārt izvērtējot veidu, kā tam pievienota galva. Galva arābu zirgam var pagriezties gandrīz visos virzienos, un loku, kas veidojas vietā, kur galva pievienojas kaklam, beduīni sauc par "mitbah". Jo mitbah ir garāks un izteiktāks, jo elpošanas ceļiem ir vairāk vietas un zirgs ir piemērotāks jāšanai.[2]
Vēl viena īpatnēja arābu zirgu pazīme ir relatīvi garie, gandrīz horizontālie krusti ar augstu paceltu asti, kas tiek nesta kā lāpa. Astes un krēpju sari arābu zirgam ir zīdaini un viegli. Labam arābu zirgam ir platas gūžas un krūtis, gūžu un plecu leņķis ir ideāli piemērots ātrām un skaistām gaitām. Augums ir kompakts ar īsu muguru.[3] Jostas vietā lielai daļai arābu zirgu ir 5 mugurkaula skriemeļi, parasti zirgiem ir 6 skriemeļi. Arī ribu pāru lielai daļai arābu zirgu ir mazāk nekā citiem zirgiem — 17, nevis 18, bet astes skriemeļi ir 16, nevis 18. Tā kā arābu zirgu muguras ir īsas un spēcīgas, tie bez pūlēm var nest pieaugušus jātniekus, lai arī pašu augums nav liels. Arābu zirgam ir blīvi un stipri kauli, ar labām nagu sienām. Tā kauli var izturēt ļoti lielas slodzes.[4]
Arābu zirga augstumam skaustā pēc šķirnes standartiem ir jābūt 145—155 cm, bet tiek pieļauti arī izņēmumi, ja citas kvalitātes ir ļoti augstas. Arābu zirgs ir viena no šķirnēm, kas ir gan poniju augumā, gan lielāka. Mazā auguma dēļ ir radies kļūdains pieņēmums, ka arābu zirgi nav spēcīgi. Tomēr skeleta un kaulu izpēte liecina par pretējo. Arābu zirga kauli ir daudz izturīgāki par daudzu lielo šķirņu zirgu kauliem. Arābu zirgi savam augumam ir viegli, to svars ir 350—400 kg. Siltasiņu zirgi ar atbilstošu izmēru skaustā sver vairāk nekā arābu zirgi.
Tā kā arābu zirgs ir veidojies karstā klimatā, tam ir izcila termoregulācija. Arābu zirgiem ir plānāka āda un blīvāks asins kapilāru tīkls nekā citiem zirgiem, tas nodrošina efektīgu dzesēšanos. Arābu zirgi kopumā svīst mazāk, un tiem vajag mazāk ūdens. Arābu zirgiem ir vēl viena īpatnība, tā darba gaita ir lēkši. Arābu zirga lēkši ir plaši un zemi, tā ir zirga enerģiju vistaupošākā gaita. Arābu zirgi pēc slodzes ātri atjauno spēkus, tiem daudz ātrāk kā citām šķirnēm pulss atgriežas normālā stāvoklī.
Pēc standartiem arābu zirgs var būt bērs, sirms, ruds, melns un salns. Vispopulārākās krāsas arābu zirgiem ir bēra, sirma un ruda.[5] Visretāk ir sastopami melni arābu zirgi. "Īsts" salns zirgs varbūt arābu zirgiem nemaz neeksistē, tas drīzāk ir sarmains.[6]
Visiem arābu zirgiem, neatkarīgi no to krāsas, ir melna āda, izņemot laukumus zem baltajām zīmēm. Melnā āda pasargā zirgus no karstās tuksneša saules.
Lai arī daudzi arābu zirgi izskatās balti, tomēr tiem ir pelēkās krāsas gēns.[7] Tātad īstenībā visi baltie zirgi ir pelēki. Kumeļi piedzimst tumši, un tikai ar laiku zirgi kļūst balti. Ir ļoti maz reģistrētu "īstu" baltu arābu zirgu, kas ir ar baltu apmatojumu, rozā ādu un tumšām acīm no dzimšanas. Ir zināms viens balts ērzelis, kura DNS ir mutējusi.
Ir zināms gēns, kas dod arābu zirgam raibumus — sabino gēns, no tā veidojas baltās zīmes uz kājām augstu virs ceļgaliem un lecamajām locītavām. Zīmes var būt ļoti neregulāras gan uz kājām, vēdera un sejas, reizēm tās ir arī uz acīm, zoda un zirgs sāk izskatīties salns.[8]
Salns arābu zirgs izskatās, ja tam ir arī rabikano gēns, kas ir līdzīgs gēns salnam, bet tomēr atšķirībā no "īsta" salna zirga tam nav balti-krāsains apmatojums pa visu ķermeni, kā arī kājas un galva nav izteikti tumšākas par pārējo ķermeni. Cilvēki bieži sajauc salnu zirgu ar sirmu, jo abiem bērnībā ir jaukts balti-tumšs apmatojums, tikai sirmie zirgi pieaugot kļūst balti, bet salnie zirgi krāsu nemaina.[9]
Arābu zirgi nekad nav raibi lielos laukumos (dārki) un klasiski lāsumainā krāsā, izņēmums ir sabino gēns. Pirms zinātne nonāca līdz DNS analīzēm, visi zirgi ar lielām baltām zīmēm, kas patiesībā cēlās no sabino gēna, tika izbrāķēti. Mūsdienās, līdz ar zinātnes attīstību, standarti ir mīkstināti, tomēr arābu zirgu izstādēs nemīl zirgus ar lieliem baltiem laukumiem. Arābu zirgiem arī nav krēmkrāsas gēna, tāpēc tie nekad nav losi, palsi, pāli vai perlamutra krāsā, kā arī tie nekad nav pāti.
Gadsimtiem ilgi arābu zirgs ir dzīvojis tuksnesī cieši blakus cilvēkam. Visaugstāk tika vērtētas ķēves, kuras bieži veda teltī, lai pasargātu no skarbajiem laika apstākļiem. Zirgi dalīja telti ar visu ģimeni un tās mazajiem bērniem, tādēļ tika turēts un lolots tikai draudzīgs zirgs. No otras puses arābu zirgi ir karstasiņu zirgi, kas nozīmē, ka tie ir jūtīgi, enerģiski un temperamentīgi. Tie ir ļoti ātri zirgi, strauji un arī ātri domājoši, tie ātri mācās, un ir slaveni ar savām ciešajām attiecībām ar saviem jātniekiem. Bet arābu zirgiem raksturīgs, ka tikpat ātri kā labu uzvedību tie iemācās arī sliktu uzvedību. Arābu zirga skolotājam ir jābūt ļoti gudram un pieredzējušam. Daudzi cilvēki uzskata, ka karstasiņu zirgus ir daudz grūtāk apmācīt nekā citu šķirņu zirgus.
Arābu zirgu šķirne ir attīstījusies tuksneša biomā, un to izveidoja ceļojošie beduīni. Viņi ļoti augstu vērtēja savu zirgu skaistumu un degsmi, ātrumu un izturību. Beduīni tik ļoti mīlēja savus zirgus, ka naktīs zirgu bieži ieveda ģimenes teltī, lai pasargātu no aukstuma, smiltīm un vējiem. Pat pravietis Muhameds paziņoja, ka neviens ļaunais gars nevar ienākt teltī, ja tur priekšā ir tīrasiņu zirgs.[2] Muhameda paziņojums veicināja arābu zirga izplatību Tuvajos Austrumos. Ciešās attiecības ar cilvēkiem ir izveidojušas arābu zirga draudzīgo raksturu, inteliģenci un uzticību cilvēkam. Bet arābu zirgs ir arī ļoti jūtīgs un temperamentīgs, jo beduīni savā zirgu šķirnē augstu vērtēja enerģiju un trauksmi, un tika izveidots zirgs, kas vienmēr ir gatavs doties ceļā un nebaidās no cīņām. Jau no senatnes beduīni šķirni turēja ļoti tīru un nepieļāva ne mazāko piemaisījumu no citām šķirnēm.
Arābu zirgs beduīniem bija ne tikai kara zirgs, tas kļuva arī par statusa simbolu. Arābu ērzeļi savā dzimtenē nekad netiek kastrēti. Dodoties karā, beduīni labprātāk izmantoja ķēves, jo tās nepievērsa uzmanību svešiem zirgiem, tādā veidā bez trokšņa varēja pielavīties ļoti tuvu ienaidnieka nometnei.
Arābu zirgu šķirne ir cēlusies no 5 slavenām ķēvēm-ciltsmātēm: Kehilan, Seglavi, Abeian, Hamdani un Hadban. Katras ķēves ģimene tiek saukta tā šeiha vārdā, kuram šī zirgu cilts piederēja. Šīs piecas līnijas ir kļuvušas par pamatu visiem arābu zirgiem mūsdienās. Ar katru ķēvi — ciltsmāti ir saistīts konkrēts zirgu tips. Izplatītākais no tiem ir koheilānī tips. Šo zirgu ķermeņa forma ir dziļa, tie ir stipri un pieticīgi, skaistām, platpierainām galvām, vairums ar bēru apmatojumu. Smalkāks eksterjers raksturīgs siglavī tipa zirgiem, salīdzinot ar koheilānī tipu, tie ir pieticīgāki. Tiem parasti ir ruds vai sirms apmatojums. Hadbanī tipa arābu zirgi ir lielāki, visbiežāk rudi. Tiem ir mazāk austrumnieciskā skaistuma, toties tiem ir garāks kakls, slīpāka lāpstiņa, sausas, stipras kājas, un auļošanā tie pārspēj citus arābu tīrasiņus.[10]
Par arābu zirgu izcelsmi ir daudzi un dažādi mīti. Viens no tiem stāsta, kā pravietis Muhameds ir izvēlējies arābu zirgu ciltsmātes. Šim mītam ir dažādas variācijas. Vispopulārākais stāsts vēsta, ka reiz Muhameds ceļojis cauri tuksnesim, un palaidis savus zirgus brīvībā, lai tie meklētu oāzi ar ūdeni. Pirms zirgi sasnieguši oāzi, viņš saucis tos atpakaļ. Tikai piecas ķēves ir atsaukušās un atgriezušās pie Muhameda, lai arī bija izslāpušas un nogurušas. Šīs piecas ķēves kļuva par Muhameda mīļākajām ķēvēm, un viņš tās sauca par Al Khamsa, kas nozīmē piecas. Un tieši šīs piecas ķēves kļuva par arābu zirgu šķirnes ciltsmātēm.[11]
Ir leģenda, ka Sābas ķēniņiene kā lielu dārgumu ir uzdāvinājusi arābu ķēvi Safanad senās Izraēlas ķēniņam Zālamanam.[12] Otrs stāsts ir par to, kā ķēniņš Zālamans uzdāvinājis Banu Azdas ļaudīm vienu no saviem ērzeļiem Zad-el-Rakib (Dāvana jātniekam), kad tie ieradušies pie ķēniņa, lai apliecinātu savu padevību. Ērzelis ir bijis ātrāks par jebkuru zebru vai gazeli, un ikvienas medības ir bijušas veiksmīgas, jājot ar Zad-el-Rakib. Tādēļ arābi šo ērzeli sāka lietot vaislā, un tas kļuva par arābu zirgu ciltstēvu.[13]
Vēl viena leģenda stāsta par eņģeli Gabriēlu, kas ieradās pie Izmaēla, lai to paglābtu no smilšu vētras. Eņģelis Gabriēls lika smilšu mākoņiem apstāties, un pats pārvērtās par brīnišķīgi skaistu dzīvnieku, par zirgu, kas norija satrakotos smilšu mākoņus. Tādēļ beduīni savu pirmo arābu zirgu nosauca par "Tas kas dzer vēju".[14]
Cits beduīnu mīts stāsta, ka Allahs radīja arābu zirgu no četriem vējiem; tā gars nāk no ziemeļvēja, spēks no dienvidvēja, ātrums no austrumvēja, bet prāts no rietumvēja. To darot, viņš teica: es radu vienu no zemes lepnumiem un spožumiem, es dodu šim brīnišķīgajiem dzīvniekam spēju lidot bez spārniem. Otra versija šim mītam ir šāda. Allahs lūdzis dienvidvēju: es vēlos radīt dzīvnieku no tevis, nonāc lejā pie manis. Un viņš no rasas, kas nosēdās, radīja rudu dzīvnieku un teica: es tevi saucu par zirgu, es tevi saucu par arābu, un es tev dodu rudās skudras krāsu. Es esmu paslēpis laimi tavās pieres krēpēs, un tu būsi visu dzīvnieku karalis. Cilvēks tev sekos visur, kur tu iesi, tu būsi visātrākais gan bēgot, gan dzenoties pakaļ, tu lidosi bez spārniem, ikviens uz tavas muguras kļūs bagāts, un laime tam nāks, kas ar tevi jās.[15]
Mūsdienās sporta disciplīnā — daudzdienu izturības jāšana — dominē arābu šķirnes zirgi,[16] tie ir ļoti populāri ātruma sacīkstēs, bet arābu zirgus lieto arī citos sporta veidos. Tā ir viena no 10 populārākajām zirgu šķirnēm pasaulē, un to audzē visur: Tuvo Austrumu valstīs, Eiropā, ASV, Kanādā, Dienvidamerikā (īpaši Brazīlijā) Austrālijā un Ziemeļāfrikā.
Latvijā nav lielas arābu zirgu audzētavas, tomēr daži izcili arābu zirgi dzīvo arī pie mums. Šobrīd lecināšanai ir pieejami četri arābu šķirnes ērzeļi. Divi no tiem pārstāv pasaulē populāros un augstu vērtētos krievu arābus. Tie ir Bertran ox12 un Pumpurs Arb9. Pumpurs ir dzimis tepat Tērvetē, tomēr viņa izcelsme ir reta un starp senčiem ir daudz slavenību. Vēl Latvijā dzīvo Spānijas arābi Magir OX10 un Ebony Kasib OX11. Ebony Kasib pa tēva līniju pieder pasaulē visaugstāk vērtētajiem Ēģiptes arābiem, bet Magirs, pirms nokļuva Latvijā, bija Austrijas arābu čempions.
Pirmās rakstiskās ziņas par arābu zirgiem Latvijā ir no 1856. gada, Trikātas saimniecībā vaislai izmantoja arābu ērzeli Dahmani. Zirgs bija pirkts Štutgartē par 2000 guldeņiem.[10] Tērvetē laikā no 1972. līdz 1990. gadam audzēja arābu zirgus. No Krievijas Teras zirgaudzētavas ieveda vairākus ērzeļus un ķēves.[17] Viens no slavenākajiem ievestajiem vaislas ērzeļiem bija koheilānī tipa ērzelis Marmors, kura rekords auļošanā 1600 m distancē bija 1 min. 43 s, kas vienlaikus bija šīs šķirnes pasaules rekords. Marmors Tērvetē dzīvoja līdz 1975. gadam.[10]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
