From Wikipedia, the free encyclopedia
Anna fon Mildenburga (vācu: Anna von Mildenburg; dzimusi kā Anna Belšana fon Mildenburga (vācu: Anna Bellschan von Mildenburg 1872. gada 29. novembrī, mirusi 1947. gada 27. janvārī) bija austriešu operdziedātāja, dramatiskais soprāns. Pazīstama arī kā Anna Bāra-Mildenburga (vācu: Anna Bahr-Mildenburg) pēc laulībām ar austriešu rakstnieku Hermani Bāru (1909. gadā). Anna fon Mildenburga bija viena no ievērojamākajām Riharda Vāgnera operu repertuāra izpildītājām 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
| Anna fon Mildenburga Anna von Mildenburg | |
|---|---|
 | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimusi |
Anna Belšana fon Mildenburga 1872. gada 29. novembrī  Vīne, Austroungārija |
| Mirusi |
1947. gada 27. janvārī (74 gadu vecumā) Vīne, Sabiedroto okupētā Austrija |
| Žanri | opera |
| Nodarbošanās | dziedātāja, operdziedātāja (soprāns) |
Anna fon Mildenburga piedzima 1872. gadā Vīnē. Viņa apguva dziedāšanu Vīnes mūzikas un izpildītājmākslas universitātē. Vēlāk mācījusies prfivāti pie Kosimas Vāgneres un Gustava Mālera. Ar Māleru viņai bija romantiskas attiecības (līdz 1897. gadam), kā arī Mālers veicināja viņas dziedātājas karjeru.
Anna fon Mildenburga pirmo reizi debitēja 1895. gadā Brunhildes lomā Mālera iestudētajā Vāgnera operu tetraloģijā "Nībelunga gredzens" Hamburgas operā.[1] 1897. gadā uzstājās Vāgnera operas "Parsifāls" uzvedumā Baireitas festivālā. Kosima Vāgnere (Vāgnera atraitne) kļuva par viņas mentori. Anna fon Mildenburga piedalījās Baireitas festivālā līdz pat 1914. gadam, kad sākās Pirmais pasaules karš.[2]
1897. gadā Anna fon Mildenburga debitēja Vīnes Valsts operā. Gustavs Mālers 1897 gadā kļuva par Vīnes valsts operas muzikālo vadītāju. Viņš noslēdza līgumu ar Annu fon Mildenburgu. Viņa īsā laikā kļuva par atzītu dziedātāju, un viņas panākumi operā bija līdzvērtīgi ar Mālera ieguldījumu. Viņa uzstājās Vīnes Valsts operā līdz pat 1917. gadam, kā arī dažas reizes pēc tam (1919—1920). Šajā periodā visslavenākā viņas loma bija Izolde Vāgnera operā "Tristans un Izolde".
Anna fon Mildenburga uzstājās arī citos operteātros — Londonas Karaliskajā operas namā, Koventgārdenā, kā arī piedalījās Zalcburgas festivālā (1922—1927). Pēc aiziešanas no aktīvās operas solistes darbības, Anna fon Mildenburga pasniedza dziedāšanas stundas Minhenē un Zalcburgā. Sākoties Otrajam pasaules karam, viņa drīz pensionējās.
Anna fon Mildenburga nomira 1947. gadā. Apglabāta Zalcburgas kapsētā līdzās savam vīram Hermanim Bāram.
Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens Annas fon Mildenburgas balss ieraksts — ārija no Kārļa Marias fon Vēbera operas "Oberons". Ieraksts veikts 1904. gadā, pēc tam atkārtoti izdots. Tajā dzirdama spēcīgā Annas fon Mildenburgas balss un augsto nošu kvalitatīvais izpildījums, kas apliecina viņas operdziedātājas slavu.[3]
Anna fon Mildenburga bija pazīstama arī ar pārliecinošu lomu tēlojumu uz operas skatuves. Saglabājušās viņas 1936. gadā sarakstītās vadlīnijas operas solistiem, kā tēlot un žestikulēt, izpildot lomas Vāgnera operās, aprakstot tā saucamo autentisko Baireitas metodi.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
