Andris Bērziņš (dzimis 1944. gada 10. decembrī Nītaurē) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2011—2015). Bijis Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijas deputāts, vēlāk Unibankas prezidents, 10. Saeimas deputāts.
- Šis raksts ir par Latvijas Valsts prezidentu. Par citām jēdziena Andris Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Andris Bērziņš | |
|---|---|
.jpg) Andris Bērziņš 2010. gadā | |
| Latvijas Valsts prezidents | |
|
Amatā 2011. gada 8. jūlijs — 2015. gada 7. jūlijs | |
| Premjerministrs | |
| Priekštecis | Valdis Zatlers |
| Pēctecis | Raimonds Vējonis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1944. gada 10. decembrī Nītaure, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija | PSKP (1985—1989)[1] |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
|
| Bērni | 5 bērni |
| Profesija | radioinženieris |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
Biogrāfija
Andris Bērziņš dzimis 1944. gadā Nītaurē. 1958. gadā beidzis Nītaures septiņgadīgo skolu, vidējo izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā (absolvējis 1962. gadā).[2] Dienējis padomju armijā. 1971. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu radioinženiera specialitātē.[3] Studējis LVU Ekonomikas fakultātē (rūpniecības plānošanas specialitātē), kuru absolvējis 1988. gadā.[4]
No 1970. gada dažādos amatos strādājis ražošanas apvienībā "Elektrons": no inženiera līdz pat direktoram (1970—1988).
Politiskā darbība
PSKP biedrs kopš 1985. gada.[nepieciešama atsauce] 1988. gadā A. Bērziņš tika iecelts par LPSR sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku.
1989. gadā ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un bijis rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs (1989—1993). 1990. gadā A. Bērziņš no Valmieras 174. vēlēšanu apgabala ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, kur darbojies Latvijas Tautas frontes frakcijā. Viens no deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.[4]
Pēc deputāta pilnvaru laika beigām 1993. gadā kļuvis par Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas fonda priekšsēdētāju. Tajā pašā gadā Bērziņš tika ievēlēts par akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" prezidentu un to vadīja līdz 2004. gada janvārim.[4][5] No 2006. gada decembra līdz 2009. gada 21. aprīlim viņš pildīja Latvenergo padomes priekšsēdētāja pienākumus.[6][7] No 2006. gada novembra līdz 2010. gada jūnijam pildījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta-padomes priekšsēdētāja pienākumus, bet nolicis pilnvaras sakarā ar nodomu piedalīties kārtējās Saeimas vēlēšanās.[8][9]
A. Bērziņš ir turīgs, viņa īpašumi ļauj viņu uzskatīt par miljonāru. Saskaņā ar VID publiskojamo datu bāzē atrodamo valsts amatpersonas deklarāciju, 2006. gadā, bez augšminētajiem, A. Bērziņš ieņēmis šādus amatus: SEB bankas prezidenta padomnieks, AS "Lode" padomes loceklis, AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes loceklis, SIA "SEB līzings" padomes loceklis un AS "SEB atklātais pensiju fonds" padomes priekšsēdētājs. Šajā deklarācijā ir norādīti viņa īpašumā esoši 30 zemes īpašumi vairākos Latvijas pagastos. 2007. gada amatpersonas deklarācijā ir norādīts darījums, kurā viņš ieguvis 4 535 635 latus, pārdodot sev piederošās AS "Lode" akcijas.[10] Savukārt 2010. gadā, stājoties Saeimas deputāta amatā, viņš norādījis, ka aizdevumos izsniedzis vairāk par 1 000 000 latu, kā arī viņa īpašumā ir vairāk kā 30 nekustamie īpašumi dažādās Latvijas vietās.[11]
2005. gadā atgriezies politikā, kad nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kā saraksta līderis un Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts, lai arī nebija ZZS ietilpstošo partiju biedrs. 2010. gada rudenī ievēlēts 10. Saeimā no ZZS.
Latvijas Valsts prezidentūra
A. Bērziņš iesaistījās 2011. gada Valsts prezidenta vēlēšanu procesā, pats izvirzot sevi kā potenciālu kandidātu. 2011. gada 23. maijā pieci ZZS Saeimas frakcijas deputāti viņu oficiāli izvirzīja Valsts prezidenta amatam.[12] Prezidenta vēlēšanu dienā 2. jūnijā ar 53 Saeimas deputātu balsīm "par" un 44 balsīm "pret" vēlēšanu otrajā kārtā A. Bērziņš apsteidza līdzšinējo prezidentu Valdi Zatleru un tika ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.[13] Amatā stājās 2011. gada 8. jūlijā,[14][15] kad beidzās V. Zatlera pilnvaru termiņš.
Ievēlēts 66 gadu vecumā, A. Bērziņš kļuvis par vecāko Valsts prezidentu Latvijas vēsturē,[16][17] apsteidzot pirmo prezidentu Jāni Čaksti, kuru 1922. gadā šajā amatā ievēlēja 63 gadu vecumā.
2015. gada 10. aprīlī paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz Latvijas Valsts prezidenta amatu.[18]
Politiskā darbība pēc prezidentūras
2017. gada jūnijā A. Bērziņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta ar trešo numuru, taču saraksts nepārvarēja 5% barjeru.
Privātā dzīve
Bijis precējies divas reizes, piecu bērnu tēvs. Pirmā laulība ar Dzintru Bērziņu šķirta, tajā dzimuši divi bērni — Aigars Bērziņš un Eva Manavagude (dzīvo Zviedrijā).[19] Plašsaziņas līdzekļos publicēta informācija, ka A. Bērziņam ir vēl divi ārlaulības bērni — meita Anete un dēls Edvarts, taču pats prezidents to oficiāli nav apstiprinājis.[20][21][22] 2011. gada jūlijā, īsi pirms stāšanās Valsts prezidenta amatā, apprecējies ar savu ilggadīgo draudzeni ārsti Daci Seisumu.[23] Pārim ir arī viens kopīgs bērns — dēls Kristaps Andris. 2016. gada janvārī laulība tika šķirta.[24] A. Bērziņam ir arī seši mazbērni.[25]
2012. gada 3. septembrī, vedot jaunāko dēlu uz pirmo skolas dienu Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, A. Bērziņš, sašutis par žurnālistu interesi, atļāvās draudēt televīzijas operatoram: "Čaļi, pa galvu vajag, ja? Ilgi neesat sisti, ja...", kas radīja negatīvus viedokļus politologu un etiķetes speciālistu vidū.[26]
Apbalvojumi un pagodinājumi
- Triju Zvaigžņu ordenis, pirmā šķira ar ķēdi (2011)[27][28]
Viestura ordenis, pirmā šķira (2011)- Atzinības krusts, pirmā šķira (2011)
- Triju Zvaigžņu ordenis, trešā šķira (2000)
- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (1996)
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Literatūra
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
