Amilspirts

Amilspirts (pentanols, butilkarbinols, C₅H₁₁OH) ir vienvērtīgs spirts ar pieciem oglekļa atomiem molekulā. Amilspirtam ir 8 struktūrizomēri.

Amilspirta struktūrizomēri

Nosaukumi	Struktūrformula	Tips	IUPAC nosaukums	Spoguļizomērija
normālais amilspirts, n-amilspirts, butilkarbinols		pirmējais	1-pentanols	nepiemīt
izoamilspirts, izobutilkarbinols, optiski neaktīvais rūgšana]s amilspirts		pirmējais	3-metil-1-butanols	nepiemīt
optiski aktīvais rūgšanas amilspirts		pirmējais	2-metil-1-butanols	piemīt
neopentilspirts, trešējais butilkarbinols		pirmējais	2,2-dimetil-1-propanols	nepiemīt
dietilkarbinols		otrējais	3-pentanols	nepiemīt
metil-n-propilkarbinols		otrējais	2-pentanols	piemīt
metilizopropilkarbinols		otrējais	3-metil-2-butanols	piemīt
dimetiletilkarbinols, trešējais amilspirts, amilēnhidrāts		trešējais	2-metil-2-butanols	nepiemīt

Amilspirts
n-amilspirta struktūrformula n-amilspirta molekulas modelis
Ķīmiskā formula	C5H11OH
Molmasa	88,15 g/mol
Blīvums	814,4 kg/m3
Kušanas temperatūra	-77,6 °C (195,55 K)
Viršanas temperatūra	137,986 °C (411,13 K)

3 no šiem izomēriem ir hirāli savienojumi un tiem katram ir 2 spoguļizomēri.

Amilspirti ir bezkrāsaini šķidrumi ar asu, nepatīkamu sīveļļas smaku. Slikti šķīst ūdenī. Amilspirtu izgarojumi kairina elpceļu gļotādu un izsauc klepu.

Atrašanās dabā

Divi no amilspirtu izomēriem (2-metil-1-butanols un 3-metil-1-butanols) ir galvenā sīveļļu sastāvdaļa (tie veidojas rūgšanas laikā no aminoskābēm leicīna un izoleicīna).

Iegūšana

Iegūst no sīveļļām, tās pārdestilējot, kā arī no naftas krekinga gāzēm.

Izmantošana

Amilspirtus lieto parfimērijā un pārtikas rūpniecībā lietojamu esteru iegūšanai, kā arī bezdūmu pulvera ražošanā un kā šķīdinātājus.