From Wikipedia, the free encyclopedia
Aleksandru Joans Kuza (rumāņu: Alexandru Ioan Cuza, dzimis 1820. gada 20. martā, miris 1873. gada 15. maijā) bija pirmais apvienotās Rumānijas valdnieks (domnitor) no 1862. līdz 1866. gadam.
Aleksandru Joans Kuza Alexandru Ioan Cuza | |
---|---|
Moldāvijas hospodars | |
1859. gada 5. janvārī — 1862. gada 5. februārī | |
Priekštecis | Grigore Aleksandru Gika |
Pēctecis | - |
Valahijas hospodars | |
1859. gada 24. janvārī — 1862. gada 5. februārī | |
Priekštecis | Barbu Štirbejs |
Pēctecis | - |
Rumānijas valdnieks | |
1862. gada 5. februārī — 1866. gada 22. februārī | |
Priekštecis | - |
Pēctecis | Karols I |
Dzimis |
1820. gada 20. martā Birlada, Moldāvijas kņaziste (Vaslujas žudecs, Rumānija) |
Miris |
1873. gada 15. maijā (53 gadu vecumā) Heidelberga, Vācijas impērija (Bādene-Virtemberga, Vācija) |
Apglabāts | Trīs Svēto Hierarhu baznīca, Jasi, Rumānija |
Dzīvesbiedre | Elena Kuza, dzimusi Roseti |
Bērni |
|
Dinastija | Kuzu dinastija |
Tēvs | Joans Kuza |
Māte | Sultana Kuza, dzimusi Kozadini |
Paraksts |
Dzimis isparaviņika un fanariotes ģimenē. Studēja Parīzē, Pāvijā un Boloņā. Piedalījās neveiksmīgajā 1848. gada revolūcijā Moldāvijā, par ko tika arestēts un ieslodzīts. 1858. gadā kļuva par Moldāvijas kara ministru. 1859. gadā tika ievēlēts par Valahijas un Moldāvijas hospodaru, apvienojot personālūnijā abas kņazistes.
Valdīšanas laikā kopā ar valdības vadītāju Mihailu Kogelničjanu veica radikālas reformas, modernizējot Rumānijas valsti. Tika sekularizēti pareizticīgās baznīcas zemes īpašumi, veikta valsts pārvaldes reforma, pieņemts civil- un kriminālkodekss, veikta izglītības reforma. Tika nodibinātas universitātes Bukarestē un Jasos. Daļēji veiksmīgā zemes reforma, atbrīvojot zemniekus, noskaņoja pret Aleksandru Joanu Kuzu plašus muižnieku slāņus. 1866. gadā Kuza tika piespiests atteikties no varas un pamest valsti.
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.