From Wikipedia, the free encyclopedia
Albrehts Hoencollerns (vācu: Albrecht von Brandenburg-Preußen, arī vācu: Albrecht von Brandenburg-Ansbach; dzimis 1490. gada 16. maijā, miris 1568. gada 20. martā) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568). Nodibinot Prūsijas hercogisti, radās pirmā valsts ar luterticību kā oficiālo reliģiju. Pēdējā Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma brālis.
 | |
| Tituls | Vācu ordeņa lielmestrs, Prūsijas hercogs |
| Vācu ordeņa lielmestrs |
1510.—1525. |
| Priekšgājējs | Saksijas Frīdrihs (Friedrich von Sachsen) |
| Pēctecis | Valters fon Kronbergs (Walter von Cronberg) |
| Prūsijas hercogs | 1525.—1568. |
| Priekšgājējs | — (nodibināts, sekularizējot Vācu ordeni) |
| Pēctecis | Albrehts Frīdrihs (Albrecht Friedrich) |
| Dinastija | Hoencollernu dinastija |
| Tēvs | Frīdrihs II Vecais (Friedrich II. „der Ältere“) |
| Māte | Sofija Jagelona (Zofia Jagiellonka) |
| Pirmā sieva | Doroteja Oldenburga (Dorothea) |
| Otrā sieva | Braunšveigas Anna Marija (Anna Maria von Braunschweig) |
| Bērni | Albrehts Frīdrihs (Albercht Friedrich) |
| Dzimis | 1490. gada 16. maijā Ansbaha, Ansbahas firstiste .svg){kind=small} Svētā Romas impērija(tagad Bavārija,  Vācija) |
| Miris | 1568. gada 20. martā Tapiava,  Prūsijas hercogiste(tagad Gvardejska,  Krievija) |
| Apglabāts | Kēnigsbergas doms, Kēnigsberga |
Dzimis 1490. gadā Ansbahas markgrāfa Frīdriha II ģimenē. Izglītību ieguva Ķelnes arhibīskapa Heinriha IV galmā, kur kļuva par kanoniķi (canonicus). 1511. gadā Albrehtu ievēlēja par Vācu ordeņa lielmestru.
1519. gadā sākās ordeņa karš ar Polijas karalisti, kurā ordenis cieta smagus zaudējumus, liela daļa Prūsijas tika izpostīta (Svētā Romas impērijas firsti un imperators atteica palīdzību), līdz 1521. gadā Tornā tika noslēgts miera līgums, atzīstot sakāvi.
1523. gada 28. februārī Mārtiņš Luters rakstiski vērsās pie ordeņa brāļiem ar aicinājumu pievienoties reformācijai, jo ordenis kā klerikāla organizācija vairs neattaisnojot savu pastāvēšanu. Šī paša gada reihstāgā Nirnbergā lielmestrs Albrehts publiski izteica atbalstu Lutera aizsāktajam procesam, viņu atbalstīja arī lielākā daļa ordeņa brāļu.
1525. gada 8. aprīlī Krakovā tika parakstīts līgums ar Polijas karali, ka Vācu ordeņa valsts vietā tiek dibināta Prūsijas hercogiste, Polijas vasaļvalsts, kuras tronī 9. maijā kāpa Albrehts kā pirmais hercogs. Vienlaicīgi visā valstī norisa reformācija.
1529. gadā izveidoja galma bibliotēku. Visā valstī dibināja skolas, ģimnāziju, 1544. gadā dibināja Kēnigsbergas Universitāti (Collegium Albertinum). Finansēja mācību grāmatu drukāšanu.
Valstī iekšējas teoloģiskas nesaskaņas starp "vecluterāņiem" un jaunpievērstajiem, politiskas intrigas starp ierēdņiem un "galma partiju" par vai pret valsts centralizāciju (hercoga padomnieku Johanu Funki tas noveda līdz ešafotam).
Miris 1568. gada 20. martā, 78 gadu vecumā Topjavass pilī.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Albrehts Hoencollerns.| Priekštecis: Saksijas Frīdrihs |
Vācu ordeņa lielmestrs 1510—1527 |
Pēctecis: Valters fon Kronbergs |
| Priekštecis: — |
Prūsijas hercogs 1525—1568 |
Pēctecis: Albrehts Frīdrihs |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
