Aka

Aka ir pazemes ūdens ņemšanas vieta, atsevišķas ūdens gūtnes vai ūdens ieguves urbumi, kurus savām vajadzībām izmanto individuālie ūdens lietotāji^[1]. Akas ir vertikālas šahtas veidā ierīkotas hidrotehniskās būves. Tās izmanto neliela ūdens daudzuma savākšanai un glabāšanai (krājakas), kā arī pazemes komunikāciju kontrolei (piem. skataka kanalizācijā, drenu aka meliorācijā). Pazemes ūdens ņemšanai lieto urbtās artēziskās akas vai raktās akas. Raktās akas parasti ierīko līdz 6 - 10 m dziļumā, irdenos iežos. Akas dibenā, retāk sānsienā ierīko grants filtru, caur kuru ūdens no ieža ieplūst akā. Netīru virszemes ūdeņu un atmosfēras nokrišņu nokļūšanu akā novērš, noblīvējot akas sienas ar māliem vai izbūvējot akai grodus un paceļot tos līdz vismaz 80 cm virs zemes, kā arī nosedzot tās^[2].

Aka ar rokas vinču. Silene, Augšadaugavas novads

Šis raksts ir par ūdens ņemšanas vietu. Par citām jēdziena Aka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aka ar koka grodiem un vindu. Vidzeme

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aka.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Atsauces

1. https://likumi.lv/ta/id/83439-aizsargjoslu-ap-udens-nemsanas-vietam-noteiksanas-metodika
2. LPE, 1. sēj., 111. lp. Rīga, 1981.