Abdullahs Gils (turku: Abdullah Gül, dzimis 1950. gada 29. oktobrī) ir turku politiķis, kurš no 2007. gada līdz 2014. gadam bija Turcijas valsts prezidents. Premjers Redžeps Tajips Erdogans, izvirzot Abdullaha Gila kandidatūru prezidenta vēlēšanām, radīja Taisnības un attīstības partijai konfliktu ar Turcijas sekulāro elektorātu.
| Abdullahs Gils Abdullah Gül | |
|---|---|
 | |
| 11. Turcijas prezidents | |
|
Amatā 2007. gada 28. augusts — 2014. gada 28. augusts | |
| Premjerministrs | Redžeps Tajips Erdogans |
| Priekštecis | Ahmets Nedždets Sezers |
| Pēctecis | Redžeps Tajips Erdogans |
| Turcijas ārlietu ministrs | |
|
Amatā 2003. gada 14. marts — 2007. gada 28. augusts | |
| Prezidents | Ahmets Nedždets Sezers |
| Premjerministrs | Redžeps Tajips Erdogans |
| Priekštecis | Jasars Jakišs |
| Pēctecis | Ali Babadžans |
| 25. Turcijas premjers | |
|
Amatā 2002. gada 18. novembris — 2003. gada 14. marts | |
| Prezidents | Ahmets Nedždets Sezers |
| Priekštecis | Bīlents Edževits |
| Pēctecis | Redžeps Tajips Erdogans |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1950. gada 29. oktobrī Kajseri, Turcija |
| Politiskā partija | Taisnības un attīstības partija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Hajrinisa Ēzjurte |
| Reliģija | islāms |
2007. gada maijā Gila kandidēšanu par prezidentu veiksmīgi apturēja sekulārā valsts elite, jo viņiem radušās aizdomas, ka Gils ir pārāk islāmisks savos uzskatos.
Bērnība
Abdullahs piedzima Kajseri, Ahmeta un Advijes Hamdi ģimenē un tika audzināts ļoti konservatīvu uzskatu vidē. Viņa ģimenes vēsture ir ļoti sena un vairāk kā simt gadu viņi kalpojuši Gullukas mošejā.
Izglītība
Stambulas Universitātē Gils studēja ekonomiju. Maģistra studiju laikā viņš pabija arī divus gadus Londonā un Ekseterā. Pēc studijām viņš turpināja savas akadēmiskās gaitas un strādāja Adapazarā dažādās augstākās izglītības iestādēs kā līdzstrādnieks rūpnieciskās inženierijas institūtā un kā pasniedzējs menedžmenta kursos topošajā Sakarjas Universitātē. No 1983. līdz 1991. gadam viņš strādāja Islāmiskās attīstības bankā, bet 1991. gadā kļuva par starptautisko attiecību vadības lektoru.
Labējā politika Gilu ieinteresēja jau skolas gados. Universitātē viņš pievienojās turku nacionālajiem islāmistiem (turku valodā: Millî Türk Talebe Birliği, Nacionālā turku studentu savienība). 1991. un 1995. gadā Gilu ievēlēja Turcijas Lielajā nacionālajā asamblejā no Labklājības partijas saraksta, bet kad to aizliedza, 1999. gadā viņš turpināja savu parlamentārieša karjeru kā jaunizveidotās Tikumības partijas (arī to vēlāk aizliedza) deputāts. Gils ir viens no Taisnības un attīstības partijas dibinātājiem. 2002. gadā viņu atkal ievēlēja kā parlamenta deputātu un 2002. gada novembrī ievēlēja par Turcijas premjeru.
Premjers un ārlietu ministrs
Gilu sākumā uztvēra kā radītu premjera amatam, īpaši, kad viņš vadīja sarunas ar ASV par Turcijas iespējamo līdzdalību iebrukumam Irākā. Tomēr, 2003. gada martā, kļuvis par ārlietu ministru, Gils pierādīja savas spējas starptautiskā politikā, panākot to, ka Eiropas Savienība nosaka Turcijas uzņemšanas datumu un to, ka tiek uzlabotas divpusējās attiecības ar Sīriju, kā arī vairākām centrālās Āzijas un Kaukāza tjurku valstīm.
2007. gada 6. februārī Gils devās oficiālā vizītē uz ASV pie Kondolīzas Raisas un Džordža Buša, lai viņus pierunātu neatbalstīt likumu ASV Pārstāvju palātā, ar kuru 1915. gada notikušo armēņu iznīcināšanu atzītu par genocīdu.
Prezidenta kandidāts
2007. gada 24. aprīlī premjers Redžeps Tajips Erdogans Gilu izvirzīja kā Taisnības un attīstības partijas kandidātu prezidenta amatam. Pirms šāda paziņojuma politiskā elite baumoja, ka par prezidentu kandidēs pats Erdogans. Pēc masveida vēlēšanu boikota no opozīcijas puses, parlaments nevarēja turpināt prezidenta vēlēšanas un 2007. gada 6. maijā Gils atsauca savu kandidatūru.
Jau 11. maijā, pēc grozījumiem Turcijas konstitūcijā, kas nosaka, ka prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās, nevis parlaments, Gils atkal paziņoja, ka kandidēs uz prezidenta amatu.
Politisko cīņu rezultātā tika sarīkotas ārkārtas parlamenta vēlēšanas un Taisnības un attīstības partija, iegūstot lielāku vietu skaitu parlamentā, atkal izvirzīja Gilu par prezidenta kandidātu. 2007. gada 14. augustā Gils iesniedza savu kandidāta pieteikumu un īpašā preses konferencē mierināja politiskos oponentus, ka atbalsta sekulārismu.
Prezidentūra
Gils bija Turcijas prezidents no 2007. gada līdz 2014. gadam. Viņa prezidentūra tika raksturota kā "jauns laikmets Turcijas politikā", jo viņš bija pirmais Turcijas prezidents ar islāma politikas pieredzi.[1]
Gils saņēma apsveikumus no ASV, ES un Vācijas valsts iestādēm, savukārt tā brīža Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans atbildē uz Gila ievēlēšanu paziņoja, ka "struktūra, kas lemta nenoteiktībai, ir pārvarēta".[2]
2008. gada septembrī Gils kļuva par pirmo Turcijas vadītāju, kurš apmeklēja Armēniju, kur, tiekoties ar prezidentu Seržu Sargsjanu, abi līderi formulēja līgumu, lai atrisinātu genocīda jautājuma problēmu, izraisot lielas debates Turcijā, taču gan Armēnijas, gan Turcijas parlaments atteicās ratificēt līgumu.[3][4] 2011. gada novembrī prezidents Gils viesojās Apvienotajā Karalistē kā karalienes Elizabetes II viesis.[5] Prezidents tikās ar politiskajiem un biznesa līderiem, apmeklēja Olimpisko parku un bija valsts banketa goda viesis Bakingemas pilī.
2013. gada novembrī Gils aicināja musulmaņu valstis cīnīties pret to, ko viņš sauca par islamofobiju, uzstājoties COMCEC 29. sesijā Stambulā, sakot:
Islamofobija joprojām ir kritiska problēma, kas rada nepamatotus aizspriedumus pret mūsu reģionu un musulmaņiem. Teroram ir nozīme šādu problēmu pastāvēšanā. Mums ir jācīnās pret jebkāda veida deviācijām, kas, nonākot konkrētu cilvēku uzmanības lokā, veicina terorisma pielīdzināšanu islāmam, kas ir mīlestības, iecietības un miera reliģija.[6]
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abdullahs Gils.- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
