1503. gads (MDIII) bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās svētdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: |
|
| Gadi: |
| Gregora kalendārs | 1503 MDIII |
| Ab urbe condita | 2256 |
| Armēņu kalendārs | 952 ԹՎ ՋԾԲ |
| Asīriešu kalendārs | 6253 |
| Bahāju kalendārs | −341 — −340 |
| Bengāliešu kalendārs | 910 |
| Berberu kalendārs | 2453 |
| Budistu kalendārs | 2047 |
| Birmiešu kalendārs | 865 |
| Bizantiešu kalendārs | 7011—7012 |
| Ķīniešu kalendārs | 壬戌年 (Ūdens suns) 4199 vai 4139 — līdz — 癸亥年 (Ūdens cūka) 4200 vai 4140 |
| Koptu kalendārs | 1219—1220 |
| Etiopu kalendārs | 1495—1496 |
| Ebreju kalendārs | 5263—5264 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1559—1560 |
| - Shaka Samvat | 1425—1426 |
| - Kali Juga | 4604—4605 |
| Holocēna kalendārs | 11503 |
| Igbo kalendārs | 503—504 |
| Irānas kalendārs | 881—882 |
| Islāma kalendārs | 908—909 |
| Jūlija kalendārs | 1503 MDIII |
| Korejas kalendārs | 3836 |
Notikumi
- 20. janvāris — Sevilja ieguva ekskluzīvas tiesības tirgoties ar Jauno pasauli.
- 10. maijs — Kristofors Kolumbs atklāja Kaimanu Salas.
- 13. maijs — spāņi iekaroja Neapoli.
- 22. septembris — Pijs III kļuva par Romas pāvestu; 18. oktobrī viņš nomira.
- 31. oktobris — Jūlijs II kļuva par Romas pāvestu.
Nezināms datums
- Leonardo da Vinči sāka darbu pie gleznas "Mona Liza".
- Pēc 433 gadu ilgās celtniecības tika pabeigta Kenterberijas katedrāle.
- Vasko da Gama izveidoja pirmo portugāļu cietoksni Indijā.
Dzimuši
- 11. janvāris — Parmidžanīno, itāļu mākslinieks (miris 1540.)
- 10. marts — Ferdinands I Hābsburgs, Svētās Romas imperators (miris 1564.)
- 12. augusts — Kristians III, Dānijas un Norvēģijas karalis (miris 1559.)
- 17. novembris — Anjolo Brondzīno, itāļu mākslinieks (miris 1572.)
- 14. decembris — Nostradams, franču ārsts un pareģotājs (miris 1566.)
Miruši
- 11. februāris — Jorkas Elizabete, Anglijas karaļa Henrija VII sieva (dzimusi 1466.)
- 18. augusts — Aleksandrs VI, Romas pāvests (dzimis 1431.)
- 18. oktobris — Pijs III (Pius III), Romas pāvests (dzimis 1439.)
 | Šis ar laika mērīšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
