1000. gads

1000. gads (M) bija garais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās pirmdienā.

Tūkstošgades:	0. tūkstošgade 1. tūkstošgade 2. tūkstošgade
Gadsimti:	9. gadsimts 10. gadsimts 11. gadsimts
Desmitgades:	990 – 999 1000 – 1009 1010 – 1019
Gadi:	997 998 999 1000 1001 1002 1003

1000. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1000 M
Ab urbe condita	1753
Armēņu kalendārs	449 ԹՎ ՆԽԹ
Asīriešu kalendārs	5750
Bahāju kalendārs	−844 — −843
Bengāliešu kalendārs	407
Berberu kalendārs	1950
Budistu kalendārs	1544
Birmiešu kalendārs	362
Bizantiešu kalendārs	6508—6509
Ķīniešu kalendārs	己亥年 (Zemes cūka) 3696 vai 3636     — līdz — 庚子年 (Metāla žurka) 3697 vai 3637
Koptu kalendārs	716—717
Etiopu kalendārs	992—993
Ebreju kalendārs	4760—4761
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1056—1057
- Shaka Samvat	922—923
- Kali Juga	4101—4102
Holocēna kalendārs	11000
Igbo kalendārs	0—1
Irānas kalendārs	378—379
Islāma kalendārs	390—391
Jūlija kalendārs	1000 M
Korejas kalendārs	3333
Šī kaste: skatīt diskusija labot

Notikumi

• 25. decembris — Ištvans I (I. István) kļuva par pirmo Ungārijas karali.

Nezināms datums

• Dibināta Bangladešas galvaspilsēta Daka.
• pasaulē dzīvoja aptuveni 310 miljoni cilvēku.
• Dānijas valdnieks Svens I (Svend Tveskæg) pēc Norvēģijas karaļa Olava Trigvasona nāves pārņēma kontroli pār Norvēģiju.
• ap šo gadu ķīnieši pilnveidoja šaujampulvera ražošanu.
• ap šo gadu maori apmetās uz dzīvi Jaunzēlandē.
• ap šo gadu Leifs Eriksons pēc ceļojuma gar Ziemeļamerikas piekrasti atgriezās Grenlandē.
• ap šo gadu Amerikas pamatiedzīvotāju cilts houpveli atklāja zīmējumu kodināšanas tehniku.
• ap šo gadu Amerikas pamatiedzīvotāju cilts irokēzi apmetās uz dzīvi Lielo ezeru austrumu daļā.
• ap šo gadu eskimosi (Tules kultūra) apmetās uz dzīvi Ziemeļamerikas arktiskajā daļā.

Miruši

• Olavs Trigvasons (Olav Tryggvason), Norvēģijas karalis (dzimis 960. gados)