Žako Pastoriuss
From Wikipedia, the free encyclopedia
Džons Frensiss Pastoriuss III (angļu: John Francis "Jaco" Pastorius III, /ˈdʒɑːkoʊ pæˈstɔːriəs/; dzimis 1951. gada 1. decembrī, miris 1987. gada 21. septembrī),[1] pazīstams kā Žako Pastoriuss, bija amerikāņu džeza basģitārists, komponists un producents. Viņš ierakstīja albumus kā solo mākslinieks un grupas vadītājs, no 1976. līdz 1981. gadam bija džezroka grupas Weather Report dalībnieks. Viņš arī sadarbojās ar daudziem māksliniekiem, tostarp ar Herbiju Henkoku, Petu Meteniju un Džoniju Mičelu.[2][3]
| Žako Pastoriuss | |
|---|---|
 Žako Pastoriuss 1980. gada maijā | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
Džons Frensiss Pastoriuss III 1951. gada 1. decembrī Noristauna, Pensilvānija, ASV |
| Miris |
1987. gada 21. septembrī (35 gadu vecumā) Fortloderdeila, Florida, ASV |
| Žanri | džezs, džezroks, postbops, fankmūzika |
| Nodarbošanās | mūziķis, komponists, aranžētājs, producents |
| Instrumenti | basģitāra |
| Darbības gadi | 1966–1987 |
| Izdevēji | Epic Records, Warner Records, Columbia Records, ECM Records, Elektra Records |
| Tīmekļa vietne |
jacopastorius |
Viņa spēles stilu ietekmēja fankmūzika. Atpazīstams ar to, ka izmantoja fretless basģitāru, lai izpildītu liriskus solo, basa akordus un novatoriskas harmonijas. 2017. gadā viņš bija vienīgais no septiņiem DownBeat Džeza Slavas zālē uzņemtajiem basģitāristiem, kurš bija pazīstams ar savu darbu elektriskās basģitāras jomā. Savas dzīve laikā ticis slavēts kā viens no visu laiku labākajiem basģitāristiem.[4][5][6]
Neraugoties uz slavu, Pastoriuss cieta no narkotiku atkarības un garīgās veselības problēmām. Biežo finansiālo grūtību dēļ viņš 1980. gadu vidū dzīvoja uz ielas. Žako Pastoriuss nomira 1987. gadā no ievainojumiem piekaušanas rezultātā pie kāda Dienvidfloridas naktskluba.[7]
Arī pēc nāves mūziķa darbs joprojām ir ļoti atzīts un novērtēts. Viņš tika ievēlēts DownBeat slavas zālē 1988. gadā. 2014. gadā par viņu tika uzņemta dokumentālā filma Jaco.
Dzīves sākuma posms un izglītība
Pastoriuss dzimis 1951. gada 1. decembrī Noristaunā, Pensilvānijas štatā, vecākais no trim dēliem. Māte Stefanija Katrīna (dzimusi Hāpala; 1925—2001) bija somu izcelsmes, tēvs bija itāļu un vācu izcelsmes mūziķis Džons Frānsiss Pastoriuss jaunākais (1922—2004), dziedātājs un džeza bundzinieks. Viņa ģimene pārcēlās uz Oklendparku, netālu no Fortloderdeilas, kad viņam bija astoņi gadi.[8] Agrīnais amerikāņu abolicionists Frensiss Daniels Pastoriuss ir viņa radinieks.[9]
Pastoriusa segvārds "Jaco" izveidojās laika gaitā, to daļēji ietekmēja viņa aizraušanās ar sportu, kā arī beisbola tiesnesis Džoko Konlans. Viņa brālis viņu sauca par "Maugli", kā tēlu no "Džungļu grāmatas", jo viņš bija enerģisks, kā arī lielu daļu sava laika pavadīja bez krekla pludmalē, kāpjot kokos, skrienot pa mežu un peldoties okeānā. Viņš mācījās Svētā Klementa katoļu skolā. Pastoriuss izcēlās beisbolā, basketbolā un futbolā. Viņš spēlēja bungas, līdz savainoja plaukstas locītavu, spēlējot futbolu, kad viņam bija trīspadsmit gadi. Ievainojumi bija pietiekami smagi, tāpēc tika veikta operācija. Kādu laiku viņš nevarēja spēlēt bungas.
17 gadu vecumam Pastoriuss aizrāvās ar džezu un par saviem ietaupījumiem iegādājās kontrabasu. Taču instrumentu ietekmēja lielais mitrums Floridā, tas saplaisāja, un Pastoriuss to nomainīja pret 1962. gada Fender Jazz basģitāru.[10]
1970. gadu sākumā Pastoriuss pasniedza basģitāras spēli Maiami Universitātē, kur viņš sadraudzējās ar džeza ģitāristu Petu Meteniju. 1974. gadā Pastoriuss un Metenijs kopā ar Polu Bleiju un Brūsu Ditmasu ierakstīja albumu bez nosaukuma Jaco.[11] Pēc tam Pastoriuss spēlēja basģitāru Metenija debijas albumā Bright Size Life (ECM, 1976).[12] Viņš ierakstīja arī savu debijas solo albumu Jaco Pastorius (Epic, 1976) kopā ar Maiklu Brekeru, Rendiju Brekeru, Herbiju Henkoku, Hubertu Lousu, Semu & Deivu, Deividu Sanbornu un Veinu Šorteru.[13]
Karjera
Pirms debijas albuma ierakstīšanas Pastoriuss apmeklēja džezroka grupas Weather Report koncertu Maiami. Pēc koncerta viņš vērsās pie taustiņinstrumentālista Džo Zavinula, kurš vadīja grupu. Pastoriuss iepazīstināja ar sevi, sakot: "Es esmu Džons Frensiss Pastoriuss III. Es esmu labākais basģitārists pasaulē." Zavinuls apbrīnoja viņa nekaunību un lūdza viņa mūzikas kaseti. Noklausījies lenti, Zavinuls saprata, ka Pastoriusam ir ievērojamas prasmes.[8] Viņi sarakstījās, un Pastoriuss nosūtīja Zavinulam sava soloalbuma iestrādes.
Pēc tam, kad basģitārists Alfonso Džonsons atstāja grupu Weather Report, Zavinuls lūdza Pastoriusu pievienoties grupai. Pastoriuss debitēja grupas albumā Black Market (Kolumbija, 1976). Pastoriuss pilnībā nostiprinājās kā vienīgais basģitārists albuma Heavy Weather (Kolumbija, 1977) ierakstīšanai, kurā bija iekļauts "Grammy" balvai nominētais hīts Birdland.
Warner Bros 1970. gadu beigās parakstīja ar Pastoriusu līgumu, novērtējot, ka viņa prasmes un kvalitāte radīs lielus pārdošanas apjomus. Pastoriuss izmantoja šo līgumu, lai izveidotu savu bigbenda grupu Word of Mouth, kurā darbojās trompetists Čaks Findlijs, Hauards Džonsons (tuba), Veins Šorters, Maikls Brekers, Toms Skots, Tūts Tīlemans, Kenvuds Denards, Pīters Erskins, Džeks Dežonets un Dons Aliass. Šī grupa ierakstīja Žako otro soloalbumu Word of Mouth (Warner Bros, 1981).[14]
1982. gadā Pastoriuss koncertēja ar Word of Mouth bigbendu, kurā bija 21 dalībnieks. Atrodoties turnejā Japānā, viņš, satraucot grupas dalībniekus, noskuva galvu, nokrāsoja seju melnu un iemeta savu basģitāru Hirosimas līcī. 1982. gada beigās pēc turnejas viņam tika diagnosticēti bipolārie traucējumi.[15][16] Pastoriusam bija bipolāro traucējumu pazīmes vēl pirms diagnozes noteikšanas, taču šīs pazīmes uztvēra kā ekscentriskumu, rakstura trūkumu, bet pats Pastoriuss to uzskatīja par normālu savas brīvās personības sastāvdaļu.
Neskatoties uz preses uzmanību, albuma Word of Mouth pārdošanas apjoms bija mazs. Ar Warner Bros Pastoriuss izdeva trešo albumu Invitation (1983), kas ir tiešraides ieraksts no Word of Mouth turnejas Japānā. Alkohola un narkotiku lietošanas dēļ Pastoriusam bija grūti atrast darbu un viņš kļuva par bezpajumtnieku.[17] 1985. gadā, filmējot mācību video (Modern Electric Bass), Pastoriuss pastāstīja intervētājam Džerijam Džemotam, ka, lai gan viņu bieži slavē par viņa spējām, viņš vēlas, lai kāds viņam dotu darbu. Tomēr tajā pašā gadā viņš Briselē (Beļģijā) sniedza ļoti atzinīgi novērtētu koncertu kopā ar Tūtsu Tīlemanu.[18]
Pastoriusa basģitāras
Gadu gaitā Pastoriuss spēlēja vairākus Fender Jazz basģitāras, bet slavenākā bija 1962. gada basģitāra, ko viņš sauca par Bass of Doom. Kad viņam bija 21 gads, Pastoriuss ieguva basu, kas tika modificēts, noņemot ladas. Nav skaidrs, kad ladas tika noņemtas, jo viņa atmiņas gadu gaitā mainījās. Viens no stāstiem ir tāds, ka viņš izmantoja parastu sviesta nazi, lai noņemtu ladas, un aizzīmogoja grifu ar epoksīda sveķiem.[19][20] 1986. gadā basu salaboja Kevins Kaufmans un Džims Hamiltons, jo tas bija sadalīts daudzos gabalos.[21] Pēc remonta Pastoriuss ierakstīja sesiju ar Maiku Stērnu, pēc tam bass tika nozagts no parka soliņa Manhetenā 1986. gadā. Tas tika atrasts ģitāru veikalā 2006. gadā, taču veikala īpašnieks atteicās to atdot. Pastoriusa ģimene piesaistīja juristus, lai palīdzētu atgūt basu, bet 2010. gadā gandrīz bankrotēja. Roberts Truhiljo, Metallica basģitārists, uzskatīja Pastoriusu par vienu no saviem varoņiem, viņš uzskatīja, ka Žako ģimenei ir jāatdod ģitāra. Truhiljo palīdzēja samaksāt, lai basģitāra tiktu atgriezta. Tomēr viņš ir tās glabātājs.[22][23]
Astoņdesmito gadu vidū Fender sāka piedāvāt sava standarta Jazz Bass fretless versiju, bet 1999. gadā sāka piedāvāt Fender Jaco Pastorius Jazz Bass savā Artist un Custom Shop sērijā. Šie instrumenti tika veidoti pēc Bass of Doom parauga, un Custom Shop versijai bija ar epoksīda sveķiem aizzīmogots grifs.[24] 2000. gados Fender budžeta zīmols Squier piedāvāja Squier Vintage Modified Fretless Jazz Bass, kas arī atgādināja Žako instrumentu. Kopš 1980. gadiem citi uzņēmumi, piemēram, Tokai[25] un Edwards, ir piedāvājuši fretless basģitāras, kas ir ļoti līdzīgas vai veidotas pēc tā parauga.
Balvas un apbalvojumi
1977. gadā Pastoriuss saņēma divas Grammy balvas nominācijas par debijas albumu kategorijās "Labākais grupas džeza izpildījums" un "Labākais solo džeza izpildījums" (Donna Lī).[26] 1978. gadā viņš saņēma Grammy nomināciju par labāko solista džeza izpildījumu par darbu Weather Report albumā "Heavy Weather.[27] Žurnāls Bass Player Pastoriusam piešķīra otro vietu visu laiku simts labāko basģitāristu sarakstā aiz Džeimsa Džemersona.[28] Pēc viņa nāves, 1987. gadā, žurnāla Down Beat lasītāji viņu iebalsoja tā Slavas zālē, pievienojoties basģitāristiem Džimijam Blantonam, Rejam Braunam, Ronam Kārteram, Čārlzam Mingusam, Čārlijam Hadenam un Miltam Hintonam.[29]
Nāve
1987. gada 11. septembrī Pastoriuss uzkāpa uz skatuves grupas Santana koncertā Sanraizas muzikālajā teātrī, Floridā. Pēc izraidīšanas viņš devās uz Midnight Bottle Club Viltonmenorsā.[30] Viņš iesaistījās vardarbīgā konfrontācijā ar Luku Havanu, kluba darbinieku, kurš bija cīņas mākslas eksperts.[31] Pastoriuss tika hospitalizēts ar vairākiem sejas lūzumiem, labās acs un kreisās rokas ievainojumiem, viņš nonāca komā. Pēc dažām dienām smadzeņu asiņošana izraisīja nāvi. Pastoriuss nomira 1987. gada 21. septembrī, 35 gadu vecumā, Brovardas vispārējā medicīnas centrā Fortloderdeilā. Apbedīts Ziemeļloderdeilas Debesu karalienes kapsētā.
Lukam Havanam tika izvirzīta apsūdzība otrās pakāpes slepkavībā. Viņš atzina savu vainu slepkavībā, un viņam tika piespriests divdesmit divu mēnešu cietumsods un piecu gadu pārbaudes laiks. Pēc četru mēnešu cietumsoda izciešanas viņš tika atbrīvots par labu uzvedību. [32]
Piemiņa
Daudzi mūziķi ir komponējuši dziesmas viņam par godu, piemēram, Peta Metenija dziesma Jaco albumā Pat Metheny Group (1978), Markusa Millera Mr. Pastorius Mailza Deivisa albumā Amandla un Roda Ardženta Pastorius Mintioned savā 1978. gada albumā Moving Home, kā arī tādi mākslinieki kā Rendijs Brekers, Elians Eliass, Čaks Lēbs, Džons Maklalins, Bobs Mozuss, Ana Popoviča, Deivs Samuels un grupa Yellowjackets.
2007. gada 2. decembrī, dienu pēc Pastoriusa dzimšanas dienas, Brovardas skatuves mākslas centrā Fortloderdeilā, Floridā, notika koncerts 20th Anniversary Tribute to Jaco Pastorius. Tajā uzstājās Pastoriusa bigbends, kurā piedalījās Rendijs Brekers, Deivs Bargerons, Pīters Erskins, Džimijs Haslips, Bobs Mincers, Džeralds Vīslijs, Pastoriusa dēli Džons un Jūlijs Pastoriuss, Pastoriusa meita Mērija Pastoriusa, Ira Salivana, Bobijs Tomass jaunākais un Dana Pola. Gandrīz divdesmit gadus pēc viņa nāves Fender izlaida Jaco Pastorius Jazz Bass, fretless instrumentu savā Artist sērijā.
2014. gadā uzņemta dokumentālā filma Jaco par Pastoriusa dzīvi un nāvi.[33]
Diskogrāfija, nozīmīgākie darbi
- Albums Jaco (kopā ar Petu Meteniju, Brūsu Ditmasu un Polu Bleiju) (1976)
- Albums Jaco Pastorius (1976)
- Albums Word of Mouth (1981)
- Albums Invitation (koncerta ieraksts, 1983)
- Stuttgart Aria (ar Bireli Lagrēnu) (1986)
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.