kaķu dzimtas plēsējs From Wikipedia, the free encyclopedia
Jaguarunds jeb ūdrkaķis (Puma yagouaroundi) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas mājo Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidamerikā.[1] Tam ir astoņas pasugas.[2]
| Jaguarunds Puma yagouaroundi (Geoffroy Saint-Hilaire, 1803) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Kaķveidīgie (Feliformia) |
| Dzimta | Kaķu dzimta (Felidae) |
| Apakšdzimta | Kaķu apakšdzimta (Felinae) |
| Ģints | Pumas (Puma) |
| Suga | Jaguarunds (P. yagouaroundi) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 Izplatības areāls iekrāsots zaļā krāsā. | |
 Jaguarunds Vikikrātuvē | |
Jaguarunda izplatības areāls ziemeļos sākas Teksasas dienvidos un Meksikas piekrastē, turpinās pāri Centrālamerikai un Dienvidamerikai (uz austrumiem no Andiem), dienvidos sasniedzot Argentīnas ziemeļdaļu un Urugvaju. Mājo zemieņu krūmājos, mežos, savannā, upju un strautu tuvumā. Uzturas gan sausos dzeloņainu krūmu biezokņos, gan mitrās pļavās un purvos, gan biezos tropu lietusmežos. Lai arī lielākā populācijas daļa uzturas zemienēs, jaguarunds sastopams līdz 3200 m virs jūras līmeņa.[3][4]
Kopš 20. gadsimta sākuma jaguarunds tiek novērots arī Floridā. Visticamākais, šajā reģionā plēsējs ir introducēts, bet tā introducēšanas gadi nav zināmi.[4] Kopš 1980. gadiem tas sastopams Alabamas štata piekrastes zonā. Savukārt šī populācija varētu būt Floridas populācijas atzars, dzīvniekiem pamazām migrējot ziemeļu virzienā.[5]
Jaguarunds ir neliels, slaida auguma plēsējs ar proporcionāli īsām kājām, garu ķermeni un garu asti. Galva maza un saplacināta, ausis īsas un apaļas. Tas ir apmēram divas reizes lielāks nekā mājas kaķis un kaut kādā mērā atgādina zebieksti.[4][6][7] Ķermeņa garums 50—77 cm, astes garums 31—61 cm, augstums skaustā 35 cm, svars 3,5—9,1 kg.[3][4][6][7]
Kažoks vienkrāsains, bez jebkādiem raibumiem vai plankumiņiem. Pavēdere reizēm nedaudz gaišāka. Tomēr tas ir viens no iespējami daudzkrāsainākajiem savvaļas kaķiem pasaulē.[6] Tā krāsa var būt vai nu sarkanīga, sākot ar kastaņbrūnu un beidzot ar dzeltenīgi rudu, un pelēcīga, sākot ar tumši pelēku un melnu un beidzot ar pelēkbrūnu.[6][7] Kažoka matiņi pie pamatnes un galiņos ir gaišāki, tādējādi dažu īpatņu kažoks izskatās līdzīgs grizli lācim.[6] Retos gadījumos kaķēniem ir pleķīši, bet tie izzūd, kad kaķis pieaug.[4]
Kādreiz uzskatīja, ka pelēkie un sarkanie jaguarundi ir atšķirīgas sugas. Tomēr abu pamatnokrāsu īpatņi sastopami vienā populācijā un var piedzimt arī vienā metienā. Kopumā tumšākā jeb pelēcīgā morfa biežāk sastopama lietusmežos, bet gaišākā jeb sarkanīgā sausākās biomās.[6]
Tā kā jaguarunds atgādina zebieksti, tumšos īpatņus bieži sajauc ar tairu, kas ir liels sermuļu dzimtas plēsējs. Visvieglāk tos atšķirt pēc pakakles: jaguarundam tā ir tādā pašā krāsā kā pārējais kažoks, bet tairai pakaklē ir dzeltens laukums, kā arī jaguarunda garās astes matojums ir ļoti īss.[6] Tā kā jaguarundam ir plakana, maza galva, to jauc arī ar plakangalvas kaķi. Tomēr pirmais ir lielāks un smagāks.[4]
Jaguarunds, salīdzinot ar citiem kaķiem, ir daudz draudzīgāks un tolerantāks pret savas sugas brāļiem. Tas daudz biežāk ir aktīvs dienas gaišajā laikā, nekā naktī, tas klejo garas distances un atkarībā no izplatības areāla tam ir ļoti liela mājas teritorija (6,8—100 km²). Uzturas pa vienam vai pa pāriem, reizēm plašajā teritorijā mājo vairāki pāri.[3][4][6] Tas galvenokārt uzturas un medī uz zemes, lai gan kokos spēj veikli rāpties un justies ērti kā ikviens kaķis. Tas spēj lēkt no vietas 2 m augstumā, piemēram, lai noķertu putnu.[6]
Jaguarunds ir samērā vokāls dzīvnieks. Tam izšķir vismaz 13 dažādas skaņas, piemēram, murrāšana, svilpšana, kliegšana, kvekšķēšana, čakstināšana, putniem līdzīga čirkstināšana un citas skaņas.[6] Kopumā tas ir ļoti uzmanīgs un kautrīgs plēsējs, kuru grūti novērot.[3]
Jaguarunds barojas ar maziem zīdītājiem (galvenokārt dažādiem grauzējiem), putniem, kas barojas uz zemes, un nelieliem rāpuļiem, retāk ar abiniekiem, zivīm, nedaudz lielākiem zīdītājiem (trušiem un oposumiem) un posmkājiem. Nelielos daudzumos barojas arī ar veģetāro barību.[3][6]
Par jaguarunda vairošanos ir maz zināmu faktu. Sugai kopumā nav raksturīga noteikta vairošanās sezona.[4][6] Grūsnības periods ilgst 63—75 dienas. Mazuļi piedzimst mātes ierīkotā migā, kas parasti atrodas krūmu biezoknī, koka dobumā, zem nokrituša koka stumbra vai biezos, garos zāles ceros. Metienā ir 1—4 kaķēni. Kad tie sasniedz 21 dienu vecumu, māte tos sāk piebarot ar gaļu. Migu mazuļi atstāj apmēram 28 dienu vecumā, bet 42 dienu vecumā jaunie plēsēji spēj medīt un nodrošināt ar barību sevi paši.[4][6] Dzimumbriedumu jaunie jaguarundi sasniedz 2—3 gadu vecumā. Dzīves ilgums sasniedz 15 gadus.[6]
Jaguarundam ir 8 pasugas:[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
