monarha tituls dažās Austrumu zemēs From Wikipedia, the free encyclopedia
Šahs ir apzīmējums monarham (valdniekam) persiešu valodā un šis vārds ir pārņemts daudzās citās valodās. To lieto gan, lai apzīmētu karaliskas izcelsmes personu, gan, lai apzīmētu patiesos šī titula īpašniekus Tuvajos Austrumos. Šim titulam ir arī dažādi paveidi un papildus apzīmējumi.
Šāh (شاه) persiešu valodā mantots no senās persiešu valodas vārda „karalis” (kšājaθija), kas ir radniecīgs vārds sanskrita vārdam क्षत्रिय (kšatrija, valdīšana) un grieķu — krasthai (iemantot).
Tas senatnē bija Irānas monarhu tituls, ieskaitot Ahemenīdu dinastiju, kas apvienoja Seno Persiju un tai iekaroja lielu starpkontinentālu teritoriju, līdz to ieņēma Aleksandrs Lielais.
Pilns Ahemenīdu valdnieku tituls bija: kšājaθija kšājaθijānām (karaļu karalis), tāpat kā persiešu šāhān šāh, kas tiešā tulkojumā arī apzīmē karaļu karali. Grieķu valodā šo apzīmējumu tulkoja kā βασιλεύς τῶν βασιλέων (basileus tōn basilēōn), kas arī ir „karaļu karalis” un savā pakāpē līdzinājās imperatoram. Abās valodās šo titulu lietoja saīsinātā formā: šah un basileus.
Savukārt, no otra vārda kšatra (valdījums, province) cēlies vārds kšatrapavan, kas tiešā tulkojumā ir „valstības aizgādnis”, kas rietumu valodās pārveidojās par satrapa gubernatoru, ienākot ar grieķu un latīņu vārda satrapes starpniecību.
Tā kā vārds tika plaši pārņemts arābu valodā, šādu nosaukumu rietumos piešķīra arī galda spēlei „šahs” un latviešu valodā uzvara šajā spēlē tiek saukta arī „šahs”.
Vairāki Irānas monarhi un citi valdnieki, kas tos atdarināja, lietoja tieši tādu pašu titulu: „šahs”. Piemēram, Afganistānā, kur šo titulu lietoja vairāki vietējie valdnieki vai valsts galva, kurš šo titulu dažkārt mainīja un apvienoja ar citu valodu vārdiem (tai skaitā ar arābu vārdu malik, kas nozīmē „karalis” un badšah, kas bija persiešu valodas apzīmējums imperatoram).
Šah-i-bangalā bija apvienots tituls, kuru pieņēma Bengālijas sultāns Šamsudins Iljas šahs (1342—1357), kurš šo valsti apvienoja.
Šo karalisko titulu pieņēma arī ne-musulmaņu dinastijas. Titulu „šaha” lietoja Nepālas hinduistu Maharadžadiradža (karaļu karalis) un viņa vīriešu kārtas pēcnācēji. Titulu sākotnēji Deli musulmaņu sultāns piešķīra Kulanandas hanam, kad viņš sevi bija pasludinājis par Kaski valdnieku un pēc tam šo titulu lietoja arī dažās ģimenēs, kas bija atsevišķu Nepālas vasaļvalstu valdnieku pēcteči.
Rietumu valodās bieži vārds „šahs” tiek lietots neprecīzi, apzīmējot „šāhanšāhu” (karaļu karalis). Apzīmējums „šāh” tika lietots tikai Irānas monarhiem un to vēlāk lietoja vairāki Irānā bijušo impēriju valdnieki.
Būtībā šis tituls ir tas pats, kas rietumu „imperators” un tādēļ arī parasti tā tiek tulkots. Persijas (vietēji vienmēr saukta par Irānu) monarhs faktiski bija Persijas impērijas imperators (vēlāk: Irānas impērija). Līdz pat Napoleona laikiem Persija bija uzticīga rietumu valstu sabiedrotā pret Osmaņu lielsultāna tiesībām uz iekarotajām, vairākumā kristiešu apdzīvotajām teritorijām Eiropā, kur eiropieši Osmaņu impērijas „padišahu” jau uztvēra tāpat, kā rietumu „imperatoru”, „šahanšahu” atstājot par karaliska titula svešvārdu un, neuzskatot par īstu valdnieka titulu.
Pēdējais Irānas šahs Mohamads Reza Šahs Pahlavi oficiāli pieņēma titulu „šāhanšāhs” (شاهنشاه) un viņa kronēšanā rietumu valodās to tulkoja kā „imperators”. Savai sievai viņš deva titulu „šahbānu” (شاهبانو, imperatore).
Pareizticīgajā Gruzijā Giorgijs III, karaļa Bagrata III mazdēls, pirmais pieņēma titulu šahanšahs. Viņa un viņa māsas, Tamāras Lielās, valdīšanas laiks Gruzijā tiek uzskatīts par „zelta laikiem” un vēlāk, valstij nokļūstot gan turku, gan krievu varā, valdnieku tituli bieži mainījās.
Mugalu stilā papildinājums „bahadurs” (no mong. Baturs) jebkuru titulu padara augstāku par vienu pakāpi, līdz ar to, nav iespējams to precīzi pārtulkot, jo tad tas būtu: „karalis pirmajā pakāpē”. Šādu titulu bija pieņēmuši Avadas (arī Ouda) navabi (vasaļi gubernatori), kas bija bagātākās Mugalu impērijas provinces valdnieki un atradās tuvu galvaspilsētai Deli. Vēlāk viņu pilnais tituls bija: Hazrat halids (seko personīgais vārds un tituli) šahs bahadurs, Oudas padišahs, kur tika lietots imperatora tituls „padišahs” un tas nebija pieņemami britu kolonistiem un viņi ieteica jaunu nosaukumu: „Absolūtais Mugalu valdnieks”.
Osmaņu impērijas valsts iekārta | ||
---|---|---|
Osmaņu nams (sultāns) | ||
Lielvezīrs (1320—1922) Divāns (1586—1908) | ||
Impērijas valdība (1908—1920) | ||
Skatīt arī: | Administratīvais iedalījums — Millets — Lielā porta |
Šaha valstī savu asinsradinieku pirmās pakāpes pēcteci sauca par šahzadi, kur vārdam şah tika pievienots persiešu piedēklis -zade (dēls, pēctecis). Tomēr katra šaha valstī, atkarībā no konkrētā galma tradīcijām, šis tituls tika diezgan radoši mainīts.
Osmaņu impērijā pastāvēja titula divi veidi:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.